17. Novembris 2020 /NR. 46 (1156)
Skaidrojumi. Viedokļi
Leģisprudence kā zāles pret normofīliju
8
Mg. iur.
Andrejs Stupins
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Vai normofīlijas fenomens jeb dzīve pēc principa "Kur tas ir rakstīts?" ir saskanīgi ar modernu izpratni par demokrātisku tiesisku valsti? Šajā sakarā vairākkārt ir izskanējuši viedokļi par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu pārskatāmāku, kvalitatīvāku un ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu, mazināt tiesiskā regulējuma pārmērīgu jaunradi skaitā un apjomā, kā arī radīt priekšnoteikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai.1

Lai izvairītos no šā raksta balstīšanas nejuridiskos apsvērumos, autors atturēsies no savas subjektīvās pieredzes izklāsta attiecībā uz "vidējo temperatūru slimnīcā" tiesību piemērotāju izpratnē par savu lomu Latvijas tiesiskajā sistēmā 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Tomēr ar zīmīgiem piemēriem ir iespējams īsi ieskicēt dažas aktualitātes šajā jautājumā: jāņem vērā, ka pašlaik izskatīšanā Saeimā atrodas vairāki likumprojekti, kuru sagatavošanas nepieciešamība to anotācijās saistīta ar it kā pastāvošajām neskaidrībām tiesību normu piemērošanā, kā arī tiesību piemērotāju vēlmi strādāt ar saprotamākiem tiesiskajiem sastāviem.2 Tāpat arī šobrīd tiek virzīta ideja likumpakārtotajos normatīvajos aktos pozitivizēt bērna vislabāko interešu prioritātes principa saturu, jo "katrs interpretē pēc saviem priekšstatiem, savas gaumes", tāpēc likumdevējam esot nepieciešams piešķirt Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt "kārtību, kādas ir bērna labākās intereses".3 Turpretim gandrīz tajā pašā laikā Latvijas Valsts prezidents un likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu īstenojošo valsts konstitucionālo orgānu vadītāji 2020. gada 23. marta kopsēdē ārkārtējās situācijas pārvarēšanai citastarp atzina, ka juridiskais formālisms un resorisms kavē Latvijas Republikas Satversmes4 (turpmāk – Satversme) mērķu īstenošanu, norādot, ka tas jo īpaši atteicas uz ārkārtējo situāciju.5

Līdz ar to ir jāapsver, ko ikdienā (un vēl jo vairāk ārkārtējā situācijā) uzskatīt par juridisko formālismu un cik lielā mērā tiesību zinātnē vispār ir iespējams definēt robežu starp nepieciešamību pēc tiesību normas skaidrības (nejaukt ar detalizētību) un tās taisnīgas piemērošanas efektivitāti. Šo jautājumu nav iespējams izprast, visupirms neaplūkojot tiesību piemērotāja jēdzienu darbībā kaut kur starp divām nozīmīgākajām tiesību skolām – dabisko tiesību skolu un juridisko pozitīvismu.

 

Dabisko tiesību doktrīna un juridiskais pozitīvisms

Tiesību norma kā vērtība ir atzīta gan pozitīvismā, gan dabisko tiesību izpratnē, taču atšķiras, vai vērtējumu auglis ir ideoloģiskas vērtības vai morālas vērtības, kas veido juridiskās izpratnes pamatu.6

Atbilstoši juridiskā pozitīvisma doktrīnas atziņām tiesības aprobežojas ar likumu, proti, valsts izdotām vai sankcionētām normām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
20. Novembris 2020 / 19:44
0
ATBILDĒT
Atzīšos, ka labāku sākotnējo atgriezenisko saiti rakstā pagaidām vēl tikai aktualizējamās problēmdiskusijas sakarā tieši dziļuma ziņā nevarēju pat iedomāties. No sirds pateicos apjomīgo komentāru autoriem!
Perspektīva no nedabisko tiesību piekritēja
17. Novembris 2020 / 22:43
4
ATBILDĒT
Bez šaubām situācija, ka 2020. gadā joprojām ir jārisina Saeimas acīmredzamās juridiskās tehinkas problēmas ir absurda. Tomēr reālu piedāvājumu tam, ko nozīmē tiesību normas "skaidrība" autora rakstā neredzu. Uz jautājumu "Jūs taču gribat skaidras normas" tāpat kā uz jautājumu "Jūs taču gribat rīkoties labi/taisnīgi/pareizi" parasti atbilde būs apstiprinoša, Protams, šībrīza stāvoklis nekādā gadījumā nav optimāls un autora risinājums, kas piedāvā uzlabot tieši likumdošanas procesu, padarot to balstītu uz faktiem, bez šaubām, ir ļoti atbalstāms (vienīgi atsauces uz Satversmes tiesas atziņām nav tik pārliecinošas un precīzāk, manuprāt, būtu sākt ar 1936. gada ordo manifestu un Böhm, Eucken un Grossmann-Doerth darbiem). Tomēr aplūkojot tikai procesuālo pusi un nepievērošoties tiesību normas interpretācijas un juridiskās izglītības jautājumiem šis piedāvājums nav pilnīgs un problēmu nerisina. Bez šaubām, sagatavošanas materiāli ir neatņemama tiesību normas konteksta daļa un tādēļ palīdz iegūt pietiekami aptuvenas zināšanas par kādas tiesību normas saturu, tomēr kāda no tiem ir jēga, ja kāds nav pamanījis, ka "Dievs ir miris" un metafiziska judeo-kristiešu strukturālisma attieksme pret to, kas ir tiesību norma un tadēļ to, ka Bībeles iztulkošanas metodes (hermeneitiku) modernismā īsti neiederas. Savukārt lielākā daļa kritikas par "gramatiskās metodes" piemērošanu, ir balstīta 1) par to, ka tiesību piemērotājiem vispār nav konceptuālas un sistēmiskas izpratnes par to, ko viņi dara (galvenokārt nespēja nosķirt tekstu kā normas izpausmi no normas) tai skaitā to, ka nevienu neinteresē ko viņi domā par to, ko tiesību normas izpausmē lietotie vārdi nozīme (neizprante par to cik komunikācija patiesībā ir sarežģīta) vai to, ka Saeima, nevis izdevniecība "Zvaigzne ABC" nosaka, to kāds ir tiesību normas saturs (piešķir vārdiem nozīmi), 2) atteikums apmierināt kādas puses subjektīvu interesi kāda tiesību normā "kaut ko ielasīt". Autors, uzturot Latvijas "tiesību zinātnē" pastāvošo pilnīgi aplamo izpratni par to, kas ir "pozitīvisms", neiesaistās diskusijā par to kā lai kāds, nebalstoties uz autoritāti balstītiem argumentiem, noskaidro kādas tiesību normas saturu. Nejau pozitīvisms, bet gan konceptuālas, dziļās izpratnes, ieinteresētības un arī ...ehh..godīguma pret sevi, tai skaitā cieņas pret savu darbu... kā arī sistēmiskās problēmas - konkurētspējīga atalagojuma un darba apstākļu nodrošinājumu trūkums ir iemesls piemērošanas problēmām un lielajam tiesību normu skaitam, savukārt, akadēmiskajā vidē pastāvošie sofijismi šai problēmai vairāk kaitē nekā palīdz. Citiem vārdiem, kamēr juridiskā izglītība būs balstīta uz metodēm, kas pasaulei bez Dieva mēģina iemācīt to, kā lasīt Dieva vārdus un kura lasījumus klausīties un kurus nē un "tiesību zinātne" uz strauji savu autoritāti zaudējošo vācu dogmātiku, nevis uz modernisma humānisma idejām, jeb atteiksies iesaistīties diskusijā ar mūsdienu filozofiju, tikmēr arī "laba" likumdošana savu mērķi nesasniegs.
A.S. > Perspektīva no nedabisko tiesību piekritēja
20. Novembris 2020 / 18:01
1
ATBILDĒT
Modernisms uzsāka Renesanses un Apgaismības sasniegumu degradāciju, nepiedāvājot vietā praktiski neko. Postmodernisms šo degradāciju noved līdz loģiskām beigām. Tapēc neredzu ne mazāko pamatu sajūsminaties par modernisma "sasniegumiem".
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties