Paldies komentāra autoram par dažu jautājumu "padziļināšanu", kuri nav detalizēti rakstā, bet noteikti ir diskusiju vērti. Par tauvas joslas institūta mērķi, nevaru īsti piekrist, ka tas ir "tikai" laivotājiem vai zvejniekiem (un protams, kādreizējos laikos koku pludinātājiem), lai tie var brīvi pārvietoties gar krastu. Protams, tādam mērķim tā tikusi izmantota tik sen, cik tādiem mērķiem cilvēki izmanto ūdeņus. Tomēr, kam tieši, kas un kādā apjomā, ir tiesīgs izmantot, šajā gadījumā "publiskai lietošanai" atvēlētu "lietu" (resursu), ir normatīvā regulējuma (un daudz kur arī tradīciju) jautājums. Attiecīgi, vai tā ir laivošana (un tiesības piestāt), vai makšķerēšana no krasta, vai tika 'kājāmiešana', ir atkarīgs no attiecīgā regulējuma. Tas savukārt, protams, ir saistīts ar sabiedrības interešu izvērtējumu, ņemot vērā specifisko objektu par, kuru runa (laiki mainās un arī ūdeņu izmantošanas tradīcijas, protams). Tomēr ne velti šis tiesību institūtas (jau krietni senāk nekā komentāru autors min), tika dēvēta par 'dabisko' tauvas joslu, kas faktiski ir saistīta ar ūdeņu kā res communis omnium statusu, attiecīgi no šāda resursa baudīšanas (labumu gūšanas - no antorpocentriskā skatu punkta) sabiedrība nevar tikt atstumta. Tomēr, protams, kā un kādas tieši tiesības sabiedrībai ir noteiktas, kā nodrošināma, ar ūdeņu izmantošanas tiesību saistītā, pieejas tiesība u.tml., ir gan uzrakstītu normu, gan (bieži vien) paražu tiesību jautājums. Tomēr tur, kur tradīcijas nav iesakņojušās (vai bijušas "apcirstas" kādu krietnu laiku) un veidojas konflikti un pārpratumi (krastu īpašnieki v. sabiedrību) bez regulējuma, kas risina šos "tiesību un pienākumu" un atbildības jautājumus - neiztikt. Turklāt, daudzi jauni izaicinājumi ir nākuši klāt, uz kuriem atbildes, vēsturisko normu izpēte vai mērķu definējumi, nesniedz. Un jā, viens no nepieciešamo risinājumu aspektiem noteikti saistīts ar ter.plānojumu un pieejas tiesību risinājumiem. Tomēr tās jau ir praktiskas dabas nianses, tās nemaina principus un tiesības per se.
Vienlaikus, un neaizstāvot pašreizējā regulējuma ietvaros atrodamo tauvas joslas institūta regulējuma pareizību (jo par to, kā būtu jābūt, patiesi pamatoti diskutēt), tomēr principu līmenī (caur tauvas joslu dodot tiesības kopēju resursu baudīšanai, piemēram, makšķerēt, kas atļauts ikvienam visās upēs un jūrā no krasta (Zvejn.lik.10(1).p.)) neredzu pretrunu ar 115.pantu. Ja bija domāts, ka tas palielina slodzi uz vidi? Jā iespējams, bet tam, savukārt, ir cits regulējums, kas attiecīgās vispārīgās tiesības ierobežo, ņemot vērā vides apsvērumus un liedzot, piemēram, rezervāta vai dabas liegumu zonās u.tml.