1. Būvatļauja

Būvniecības likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Tādējādi būvatļauja ir galvenais tiesību akts, uz kura pamata adresāts var īstenot būvniecību. Pēc savas juridiskās būtības tas ir administratīvais akts, kuru administratīvi procesuālā kārtībā var apstrīdēt personas, kuras iebilst pret būvniecību.

Izskatot lietas par būvatļaujas tiesiskumu, tiek vērtēta šīs būvatļaujas atbilstība materiālajām un procesuālajām tiesību normām. Citiem vārdiem, tiek pārbaudīts, vai iestāde, izdodot administratīvo aktu (būvatļauju), ir ievērojusi materiālās un procesuālās tiesību normas.

Šā izvērtējuma ietvaros tiek arī pārbaudīta būvatļaujas atbilstība konkrētiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Minētais izriet no Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkta. Konkrētā tiesību norma noteic, ka būvatļauju var izdot, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Tā kā atbilstība šiem dokumentiem ir viens no būvatļaujas izdošanas nosacījumiem, attiecīgi tā vienlaikus ir viens no pamatiem, lai konstatētu būvatļaujas prettiesiskumu.

2. Teritorijas plānošanas dokumenti

Latvijā teritorijas attīstība tiek plānota vairākos līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.¹ Teritorijas attīstības plānošanas likumā (turpmāk – Likums) ir norādīti un definēti vairāki plānošanas dokumenti.

Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā ir minēti tādi teritorijas plānošanas dokumenti, kurus izdod vietējā pašvaldība. Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus.

Teritorijas attīstības plānošanas sistēma ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir konceptuāli abstraktāki, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas prasības teritorijas izmantošanai un attīstības priekšlikuma īstenošanai. Tātad teritorijas attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti dažādu veidu plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un detalizācijas pakāpi.²

Ņemot vērā Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu, saistībā ar būvatļaujas tiesiskuma pārbaudi sevišķa uzmanība ir pievēršama vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam. Šajā sakarā ir nepieciešams īsi raksturot minēto dokumentu būtību:

a) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums – vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi, un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai.