2020. gadā Saeima paplašinās Publisko iepirkumu likuma 25. panta pirmajā daļā ietverto interešu konflikta definīciju iepirkuma procedūras ietvaros. Proti, tā beidzot ieviesīs Direktīvā 2014/24/ES1 paredzēto plašo interešu konflikta definīciju,2 nevis aprobežosies ar iepirkumā iesaistīto personu iespējamo radinieku un darījumu partneru uzskaitījumu. Līdz ar to būtiski pieaugs pasūtītāju veiktās izmeklēšanas spektrs situācijā, kad tas pats konstatē vai ieinteresēts piegādātājs ziņo par interešu konflikta risku. Gan Eiropas Savienības Tiesas, gan Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – Vispārējā tiesa) judikatūrā noteikts skaidrs standarts interešu konflikta riska novērtēšanai, procesuālajiem aspektiem un pat iespējai piedzīt zaudējumus par pasūtītāja nolaidību, izmeklējot interešu konfliktu. Tādēļ šajā komentārā iepazīstināšu ar trīs būtiskākajiem Vispārējās tiesas spriedumiem par piegādātāju un pasūtītāja interešu konfliktu un paskaidrošu, kas jādara visām iesaistītajām pusēm.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
