Vienotais uzraudzības mehānisms (turpmāk – VUM) ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas ietver Eiropas centrālo banku (turpmāk – ECB) un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes. Tās mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un ilgtspēju, veicināt finanšu integritāti un stabilitāti, kā arī nodrošināt konsekventu uzraudzību. VUM regulējums paredz ECB vairākas ekskluzīvas funkcijas, tajā skaitā licenču kredītiestādes darbībai izsniegšanu, kā arī anulēšanu. Tāpat ECB nodrošina nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzību. Papildus kā viens no Eiropas finanšu sektora stabilitātes pasākumiem bija arī Vienotās noregulējuma valdes (turpmāk – VNV) izveide, kuras uzdevums ir gādāt par noteikumiem atbilstīgu noregulējumu maksātnespējīgām bankām ar iespējami mazākām sekām reālajai ekonomikai un iesaistīto ES valstu un citu personu publiskajām finansēm. Kopš VUM un VNV izveides attiecīgi 2014. un 2015. gadā minētās iestādes ir bijušas aktīvas, lemjot arī par bankām nelabvēlīgiem pasākumiem, ieskaitot darbības ierobežošanu un licences anulēšanu. Savukārt bankas un to akcionāri ir vērsušies pret lēmumu pieņēmušajām institūcijām – Eiropas Centrālo banku un Vienoto noregulējuma valdi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (turpmāk – VT) galvenokārt ar prasību atcelt viņu tiesības aizskarošos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) kā VUM un arī noregulējuma funkcijas ietvarā kā VNV dalībniece ir piedalījusies lēmumu pieņemšanas procesos, vienlaikus tās loma nav aktīva uzsāktajos tiesvedības procesos.

Šajā rakstā tiek sniegts ieskats atsevišķās lietās, kas VT ir ierosinātas saistībā ar Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pārsūdzētajiem lēmumiem par licences anulēšanu un darbības apturēšanu. Jāņem vērā, ka tiesu judikatūra šajā jomā vēl ir ļoti jauna un tiesu prakse vēl nav izveidojusies, tādēļ ar lielu interesi tiek sekots līdzi šo procesu iznākumiem un to nestajām vēsmām.

Trasta Komercbankas lieta

Par vienu no būtiskākajām VT izskatāmajām lietām uzskatāma lieta, kas ierosināta pēc (šobrīd likvidējamās) AS "Trasta Komercbanka" (turpmāk – TKB) un tās akcionāru prasības par ECB lēmumu anulēt TKB licenci.

ECB 2016. gada 3. martā pieņēma lēmumu, ar kuru tā anulēja kredītiestādes licenci TKB. Lēmumu ECB pieņēma, pamatojoties uz FKTK priekšlikumu, ņemot vērā TKB ilgstoši pieļautos nopietnos pārkāpumus vairākās svarīgās kredītiestādes darbības jomās un FKTK kā Latvijas noregulējuma iestādes izvērtējumu, kā rezultātā secināts, ka kredītiestādei nav iespējams piemērot noregulējumu.

FKTK 2016. gada 4. martā vērsās Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu par TKB likvidācijas sākšanu. Ar 2020. gada 14. aprīļa lēmumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzsāka TKB likvidācijas procesu, ieceļot likvidatoru.