Brīdī, kad tipogrāfijai tiek nodots šis izdevums, Valsts kontroles revīzijas rezultāti publiski vēl nav zināmi un plaši netiek apspriesti, taču, kā izriet no publicēšanai iesniegtajiem materiāliem, kas satur zināmu revīzijas esenci, ar lielu varbūtību prognozējams, ka diskusijas un "skaļi" virsraksti neizpaliks. Nule noslēgtā revīzija ir likumsakarīgs Valsts kontroles jau iepriekš aizsāktā tiesiskuma stiprināšanas revīziju cikla elements. Kā skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa, 2017. gadā veiktā revīzija par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā bija pirmā šī cikla revīzija. Tās ietvaros tikusi gūta pārliecība, ka Kriminālprocesa likuma pieņemšana pretēji plānotajam nav atrisinājusi ilgstoši nerisinātās problēmas kriminālprocesu izmeklēšanā. Turklāt revīzija izgaismoja, ka ne tikai izmeklētāju kvalifikācija ietekmē kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitāti, kā tas iepriekš galvenokārt bija akcentēts. Revīzijā tika konstatēti arī trūkumi kriminālprocesa uzraudzībā un kontrolē.

Kā zināms, laika periods pēc 2017. gada Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai ir bijis izaicinājumu pilns, par ko lielā mērā jāpateicas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (Moneyval) kritikai, kuras rezultātā ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšana un izmeklēšana tika izvirzīta par valstisku prioritāti, bet – vai tāda bija arī praksē? Līdztekus tam uz tieslietu sistēmas padziļināta audita nepieciešamību uzmanību vērsa arī nozares tiesībpolitikas veidotājs, un pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija sēdē tika lemts par turpmāko rīcību tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas darbības uzlabošanai ekonomisko noziegumu efektīvākai apkarošanai. Tās ietvaros valdība arī lēma aicināt Valsts kontroli izvērtēt iespēju veikt revīziju par faktoriem, kas negatīvi ietekmē noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti.

Lai gan revīziju arī caurvij šis fokuss – finanšu un ekonomisko noziegumu joma, Valsts kontrole tomēr ir gājusi gan plašumā, gan dziļumā, pieķeroties arī fundamentāliem un sistēmiskiem jautājumiem, kas neaprobežojas tikai ar konkrētiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem. Viens no šādiem īpaši uzskatāmiem piemēriem ir Prokuratūras darbības analīze, tostarp tās vieta un loma valsts institucionālajā sistēmā, atbildība un kompetence. Šim Latvijā nav ticis veikts, un šim nolūkam Valsts kontrole uz sadarbību aicināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), kas veica mērķtiecīgi izvēlētu prokuratūras dienestu salīdzinošu izpēti un ir sagatavojusi neatkarīgu izvērtējumu "Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte".

Lietderības revīzijas materiālu kopums detalizētai izpētei ir pieejams Valsts kontroles tīmekļa vietnē. Taču, vēršot uzmanību uz galveno, Valsts kontroles pārstāvji "Jurista Vārdam" ir sagatavojuši trīs konspektīvus materiālus, kuri publicēti šajā izdevumā un secīgi raksturo: 1) revīzijas mērķi, tvērumu un vēlāk sagaidāmo rezultātu; 2) galvenos revīzijas secinājumus; 3) būtiskākos priekšlikumus un to komentārus revīzijā konstatēto trūkumu novēršanai, kuru izstrādē ņemti vērā revīzijai piesaistīto ekspertu viedokļi un atzinumi. Vairāki no šiem ekspertiem, piemēram, LU Juridiskās fakultātes profesores Ārija Meikališa un Kristīne Strada-Rozenberga, lektors Gunārs Kūtris, zvērināts advokāts Alfrēds Voroņko, ir arī šī tematiskā izdevuma rakstu autori.

Sadarbība ar Valsts kontroli šī tematiskā izdevuma sagatavošanā aizsākās jau 2020. gada vasarā, un reti kura institūcija izrāda tik ieinteresētu, profesionālu un disciplinētu pieeju, tomēr autoru un šajā žurnālā plašāk aplūkojamo tematu izvēle bija vienīgi redakcijas kompetence. Sadarbības ietvaros Valsts kontrole ir dalījusies viedoklī par iespējamiem problēmjautājumiem, kuri izgaismojas revīzijas ietvaros, tādēļ šis tematiskais izdevums iecerēts kā profesionālas diskusijas aizsākums ar skatu uz ātru un efektīvu kriminālprocesu Latvijā, piedāvājot viedokļus un komentārus par tēmām, kuras šajā ietvarā noteikti ir plašākas apspriešanas vērtas.

Skaidrs, ka ar "ātru" nav saprotams ātrums par katru cenu, bet gan tas, lai kriminālprocess bez objektīvas vajadzības neieilgtu, kas joprojām ir pārāk izplatīta problēma. Arī efektivitāte kriminālprocesa kontekstā nav vienkārši definējams jēdziens, taču, kā izriet no vairākiem šī numura rakstiem, šajā ziņā Latvijā vēl ir lielas rezerves neizsmeltām iespējām. Tādēļ līdztekus Valsts kontroles sniegtajiem secinājumiem un priekšlikumiem šī izdevuma ietvaros papildu uzmanība pievērsta vēl arī tādiem tematiem kā pierādīšanas standarts un pierādīšanas priekšmets; izmeklētāja darbības uzraudzība; izmeklētāja un uzraugošā prokurora sadarbība; kriminālprocesa uzsākšanas pamats; kriminālprocesa obligātuma princips pret lietderības un ekonomijas principu un apsūdzētā tiesības kriminālprocesā.