12. Janvāris 2021 /NR. 2 (1164)
Skaidrojumi. Viedokļi
Apsūdzētā tiesības kriminālprocesā: vai nav pārāk daudz?
1
Gunārs Kūtris
LU Juridiskās fakultātes lektors 

[1] Ierindas lasītājam šis jautājums parasti nešķiet aktuāls. Asāki izteicieni parādās, ja cilvēku tas skar pašu. Izmeklētāji un prokurori pārmet, ka apsūdzētais ar savu aizstāvi ļaunprātīgi vilcina procesu, bet apsūdzētie žēlojas par neobjektīvu izmeklēšanu, sūdzību nepamatotu noraidīšanu un apsūdzētā tiesību ignorēšanu.

Diskusijas ne vienreiz vien bijušas arī Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) pilnveidošanas pastāvīgās darba grupas apspriedēs. Tur tiek meklēts kompromiss, abu pušu pārstāvju vēlmes skatot caur cilvēktiesību prizmu. Visi saprot, ka minimālais standarts ir jānodrošina, turklāt jāņem vērā reālie apstākļi Latvijā. Diemžēl parasti kā vienīgais arguments nostrādā risks zaudēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Manuprāt, mūsu juristu zinātnieku apsvērumus visbiežāk noklausās, piekrīt un É aizmirst. Uzvar politiski nepieciešamais viedoklis (šeit es runāju par politikas negatīvo pusi, proti, kad "visu citu viedoklis ir nepareizs, ja tas nesakrīt ar mūsu").

[2] Man bija iespēja Valsts kontroles uzdevumā vēlreiz sistēmiski un detalizēti izanalizēt norādīto jautājumu. Samērā plašajam pētījumam ar konkrētiem papildjautājumiem gan bija dota zināma ievirze: vai likums neparedz pārāk plašas tiesību realizācijas iespējas, kas pieļauj negodprātīgi kavēt iespējami ātru krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanu un vai tiesību un pienākumu saturs nebūtu maināms. To varētu noreducēt uz vēl īsāku jautājumu: kuras tiesības dod iespēju ļaunprātīgi kavēt kriminālprocesu?

Kāpēc es saku "vēlreiz"? Tāpēc, ka 2000.–2004. gadā, izstrādājot KPL projektu, darba grupā īpaši pievērsām uzmanību šim tiesību lokam. Tam bija divi iemesli. Pirmkārt, KPL koncepcijā bija atzīts, ka cilvēktiesību jomā līdzšinējais kodekss rada problēmas, kas ir jānovērš. Otrkārt, darba grupā bija pieredzējuši profesionāļi (izmeklētāji, prokurori, advokāti, tiesneši), kuri izprata problēmas un apzinājās, kā tās var novērst. Tāpat arī pēdējos 15 gadus ir diskutēts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā darba grupā KPL pilnveidošanai. Savukārt LU Juridiskajā fakultātē kā pasniedzējam kriminālprocesa studiju kursā regulāri ir jāseko līdzi visām novitātēm, lai spētu izskaidrot, kāpēc konkrētā tiesību norma ir radīta un ko tā dod.

 

Apsūdzētā tiesības

[3] Kopējais likumā dotais tiesību uzskaitījums būtu apnicīgi garš.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andis
13. Janvāris 2021 / 13:49
0
ATBILDĒT
Jā kopumā labs raksts. Gribētu mazliet informēt, ka ja kolēģi jāatzīst, gan apsūdzību uzturošie gan aiztāvji tiesas sēžu laikā izmantotu savas zināšanas tikai un vienīgi savu pienākumu pildīšanai, šādu situāciju nebūtu, jo faktiski tiesa tikai uzklausa un nodrošina procesuālo kārtību.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties