Šis viedokļraksts, kas veltīts nenoliedzami vieniem no svarīgākajiem procesuālajiem jautājumiem – pierādīšanas standarts un pierādīšanas priekšmets – tapis pēc "Jurista Vārda" uzaicinājuma izdevumam, kas veltīts Valsts kontroles revīzijas par pirmstiesas procesu efektivitāti finanšu jomas noziedzīgos nodarījumos rezultātiem. Tādēļ, gatavojot šo rakstu, nav zināmi Valsts kontroles secinājumi, un attiecīgi rakstā nav ietverts skatījums uz tiem. Tāpat šī raksta mērķis nav sniegt teorētisku skatījumu uz izvirzītajiem jautājumiem, bet gan nedaudz ieskicēt savu vērtējumu par to, vai 1) Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) šī jautājuma tiesiskā reglamentācija ir skaidra, nav pārlieku apgrūtinoša kriminālprocesa piemērotājiem (t.i., Latvijas izmeklētājiem un prokuroriem nav izvirzītas pārāk stingras prasības), un 2) cik lielā mērā pirmstiesas procesa kvalitāti ietekmējošs faktors ir to jautājumu nepietiekama apzināšanās, kas saistīta ar pierādīšanas priekšmeta un standarta izpratni.
Raksts tapis, izmantojot jau iepriekšējās publikācijās1 paustās atziņas (atsevišķi uz tām neatsaucoties), pēc Valsts kontroles pasūtījuma sniegtā eksperta viedoklī pausto2 par kriminālprocesa regulējuma pietiekamību un skaidrību attiecībā uz pierādīšanas standartu un pierādījumu pietiekamību (turpmāk arī – Eksperta viedoklis), kā arī ievērojot "profesionālās emocijas", ko radīja eksperta statusā pēc Valsts kontroles pasūtījuma veiktā iepazīšanās ar 10 krimināllietu materiāliem.
Pierādīšanas standarta un pierādījumu pietiekamības tiesiskā regulējuma izvērtējums
Nereti, īpaši no izmeklētāju un prokuroru puses, nācies dzirdēt, ka Latvijas kriminālprocesu raksturo ļoti augstas prasības attiecībā uz pierādīšanu kriminālprocesā. Acīmredzot šis bija viens no iemesliem, kāpēc arī Valsts kontrole vēlējās noskaidrot pieaicinātu ekspertu viedokļus šajā jautājumā. Man grūti prognozēt, vai Valsts kontrole būs pievienojusies manam skatījumam, kurš iekļauts jau minētajā Eksperta viedoklī, kura esence tiks atklāta (citēta) šajā raksta sadaļā.
Sākotnēji, lai saprastu, vai kaut kas ir vai nav labs vai slikts, jāsaprot, kas ir "kaut kas" un ja tie "kaut kas" ir vairāki, jāapzinās to loģiskā saikne. Tieši tādēļ konspektīvi atklājami šajā rakstā izmantotie pamattermini. Pierādīšanas standarts ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai raksturotu līmeni, kādā kādam faktam jābūt pamatotam ar pierādījumiem, lai to atzītu par pierādītu kriminālprocesā (t.s. fakta pierādītības līmenis). Savukārt pierādījumu pietiekamība ir pierādījuma kopuma raksturlielums, kas nepieciešams noteiktas procesuālas darbības veikšanai vai nolēmuma pieņemšanai. Abi šie jēdzieni ir t.s. pierādīšanas teorijā ietilpstoši jēdzieni, kuru praktiskais piepildījums ir cieši un nesaraujami saistīts kā savstarpēji, tā arī ar citiem ar pierādīšanu saistītiem institūtiem. Pierādīšanā tiek izmantoti dažādi pierādīšanas standarti jeb prasības pēc kāda fakta pierādītības līmeņa. Sākotnēji, lai noteiktu, kāds pierādīšanas standarts ir attiecināms, nepieciešams identificēt, kāds tieši pierādīšanas priekšmetā ietilpstošs fakts tiek pierādīts. Tādējādi pierādīšanas standarta jautājums nenoliedzami ir saistīts ar pierādīšanas priekšmeta un tajā esošu faktu pareizu identificēšanu. Tāpat pierādīšanas standarts ir dažāds atkarībā no tā, kas veic pierādīšanu. Tas savukārt norāda uz pierādīšanas standarta un pierādīšanas subjektu nesaraujamo saistību. Pamatā tiesiski noregulēti ir tie pierādīšanas standarti, kas attiecināmi uz personām, uz ko gulstas t.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
