"Lai saprastu tagadni un paredzētu nākotni, ir jāskatās uz pagātni" – tā reiz teicis vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.1 Autore pilnībā tam piekrīt. Un tieši tāpēc, ņemot vērā noziedzīgi iegūtas mantas institūta pašreizējo, nereti kontroversālo,2 turklāt būtiski mainīgo regulējumu, ko nepārprotami ietekmē pārnacionālā cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti,3 ir nepieciešams pievērsties šī institūta ģenēzei un tā izpratnei, tajā skaitā arī starpkaru periodā Latvijas Republikā.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
Pirkt
