18. februārī Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", kas spēkā stājas 16. martā.¹ Lai risinātu advokatūras sistēmā pastāvošās problēmas, piemēram, definētu zvērinātu advokātu biroja (advokātu birojs) tiesisko statusu, precizētu zvērinātu advokātu (advokāts) kvalifikācijas un izglītības prasības, sadarbībā ar vairākiem ekspertiem – Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (Padome), tiesnešiem, Valsts ieņēmuma dienesta, Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvjiem – tika izstrādāti šie grozījumi. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz šie grozījumi, ir šādas.

Advokātu biroja tiesiskais statuss. Ar grozījumiem noteikts, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus grozījumi noteic, ka advokātu birojus kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību varēs dibināt tikai profesionālās darbības veikšanai, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanai. Pirms reģistrēšanas komercreģistrā advokātu biroja dibinātājam būs jāsaņem Padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Regulējums ne tikai noteiks advokātu biroju tiesisko statusu, bet arī paredzēs caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu.

Advokātu pretendentu kvalifikācijas un izglītības prasības. Ar grozījumiem noteikts, ka par advokātiem – tāpat kā tas paredzēts notāriem un tiesu izpildītājiem – var kļūt personas, kuras pēc akreditētas studiju program­mas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē un jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē. Ministru kabinetam deleģēts noteikt eksāmena kārtību un jomas, kurās tiek pārbaudītas zināšanas. Ar grozījumiem tiesību zinātņu doktoriem noteikts daļējs eksāmens.

Juridiskās palīdzības līgums. Ar grozījumiem tiek paredzēts, ka Padome atstādina no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas advokātu, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, jo valstij, nodrošinot juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, vienlaicīgi ir jānodrošina pakalpojuma sniegšanas garantija un advokāta nevainojama reputācija.

Jautājums par advokāta ar apturētu darbību vai par advokātu, kas atstādināts no advokāta pienākumiem, statusu. Advokāti, kuriem advokāta darbība ir apturēta vai kuri atstādināti no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas, var piedalīties Zvērinātu advokātu kopsapulcē bez tiesībām piedalīties balsošanā, taču nav tiesīgi darboties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijās.

Advokāta vienošanās ar klientu. Advokatūras likuma 57. panta pirmā daļa noteic, ka advokāti par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu. Vienošanās saturs šobrīd ir reglamentēts tikai iekšējos normatīvajos aktos. Grozījumi paredz Advokatūras likumā ietvert vienošanās teksta obligātās sastāvdaļas. Ja vienošanos slēdz advokātu birojs, tad tajā norādāmi konkrēti advokāti, kuri personai sniegs juridisko palīdzību.

Advokātu kvalifikācijas celšana. Ar grozījumiem likumā zvērinātiem advokātiem, tajā skaitā tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, noteikta kvalifikācijas celšanas prasība. Advokātiem būs pienākums celt kvalifikāciju ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas gadā. Lai veiktu kvalifikācijas stundu uzskaiti, Padome ieviesīs advokātu slēgto reģistru, kas automātiski uzskaitīs advokātu kvalifikācijas stundu skaitu un atlasīs tos advokātus, kuri gada ietvaros nebūs sakrājuši nepieciešamo stundu skaitu.

Advokātu profesionālās darbības apdrošināšana. Grozījumi paredz, ka advokātu profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Likumā noteikts, ka gadījumā, ja advokāts, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, šos zaudējumus segs no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes grupas apdrošināšanas līguma. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs grupas apdrošināšanas līgumā paredzēto atbildības limitu vai grupas apdrošināšanas līgums neparedz šādu zaudējumu atlīdzību, šie zaudējumi vai atlikusī zaudējumu daļa tiks segta no advokāta apdrošināšanas atlīdzības uz individuālā apdrošināšanas līguma pamata.

Termiņš zaudējumu prasības ie­snieg­šanai. Advokatūras likuma 110. pants tiek papildināts ar otro daļu, paredzot, ka prasību pret advokātu var celt tiesā ne vēlāk kā trīs gadu laikā no tiesību aizskāruma brīža.

Šajā "Jurista Vārda" tematiskajā laidienā apkopoti no­zares pārstāvju viedokļi par zvērinātu advokātu biroju tiesiskā statusa reformu, ņemot vērā pastiprināto lasītāju interesi tieši par šo reformas veidu. Ceram, ka tematiskais laidiens palīdzēs "Jurista Vārda" lasītājiem detalizētāk izprast jaunās izmaiņas un to ietekmi uz advokatūras ikdienas darbību.