Ievads

2021. gada 18. februārī Saeima trešajā un galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā (turpmāk – Advokatūras likums). Ar šiem grozījumiem ieviesti vairāki būtiski jauninājumi, tostarp veiktas izmaiņas zvērinātu advokātu biroju tiesiskā statusa regulējumā.

Kopš 2004. gada Advokatūras likuma 116. panta otrā daļa nemainīgi noteica: "Zvērināti advokāti var izveidot zvērinātu advokātu birojus, kurus reģistrē Latvijas Zvērinātu advokātu padomē." Detalizētāks regulējums attiecībā uz zvērinātu advokātu birojiem nepastāvēja, un šādiem birojiem pēc analoģijas piemēroja Civillikuma regulējumu par sabiedrības līgumu. Tomēr, tā kā ar sabiedrības līgumu nevar nodibināt tiesību subjektu, tad praksē bija konstatējamas atšķirīgas interpretācijas par advokātu biroju tiesisko statusu, to pielīdzināšanu juridiskai personai, kā arī to atzīšanu par tiesību subjektu.¹

Lai atrisinātu praksē identificētās problēmas, tika izstrādāti grozījumi, tostarp Advokatūras likuma 116. pantā, kas raksta tapšanas brīdī jau ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās Advokatūras likuma 116. panta trešā daļa paredzēs: "Zvērinātu advokātu biroju veido kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību [..]." Tādējādi līdz ar grozījumu spēkā stāšanos Advokatūras likumā būs ietverts izsmeļošs uzskaitījums, kādā tiesiskā formā var darboties zvērinātu advokātu biroji. Ar minētajiem likuma grozījumiem tiek nostiprināts, ka zvērinātu advokātu biroji ir tiesību subjekti, kas darbojas komersanta statusā.

Uzreiz jānorāda, ka grozījumi Advokatūras likumā sākotnēji var radīt maldīgu priekšstatu, ka turpmāk varēs pastāvēt divu veidu advokātu biroji. Šeit jāatceras, ka saskaņā ar Komerclikumu pastāv divu veidu personālsabiedrības, t.i., pilnsabiedrības un komandītsabiedrības. Pilnsabiedrības gadījumā visi tās biedri ir personīgi atbildīgi par pilnsabiedrības saistībām (skat. Komerclikuma 77. panta pirmo daļu). Savukārt komandītsabiedrības sastāvā obligāti jābūt vismaz vienam biedram, kurš par sabiedrības saistībām atbild tikai ar sabiedrībā ieguldīto mantu, jeb tādam biedram, kurš personīgu atbildību par sabiedrības saistībām nenes. Šādu biedru Komerclikums dēvē par komandītu. Savukārt biedrus, kas ir personīgi atbildīgi par sabiedrības saistībām, par komplementāriem (skat. Komerclikuma 118. panta pirmo daļu). Tādējādi līdz ar grozījumu spēkā stāšanos advokātu biroji varēs darboties trīs formās – kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), pilnsabiedrība (PS) un komandītsabiedrība (KS).