Vienlaikus dzimumu līdztiesībai vēl nekad nav tikusi piešķirta tik liela nozīme Eiropas Savienības politiskajā programmā, un Eiropas Komisija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai īstenotu pirms gada pieņemto dzimumu līdztiesības stratēģiju.² Lai labāk uzraudzītu un sekotu līdzi katrā no 27 dalībvalstīm gūtajam progresam, Eiropas Komisija 5. martā atklāja dzimumu līdztiesības stratēģijas uzraudzības portālu.³

Eiropas Komisijas ziņojumā ir izklāstīti Eiropas Savienības sasniegumi un sniegti iedvesmojoši Eiropas Savienības finansētu projektu dalībvalstīs piemēri par katru no līdztiesības stratēģijas piecām galvenajām jomām:

• vide ir brīva no vardarbības un stereotipiem;
• zeļ dzimumu vienlīdzīga ekonomika;
• līderpozīcijas visā sabiedrībā;
• integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un pieejams finansējums;
• veicina dzimumu līdztiesību un sieviešu iespējas visā pasaulē.

Eiropas Komisija turpinās ciešu sadarbību ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (the European Institute of Gender Equality), kura pētījumi un darbības ir Eiropas Komisijas politiskā darba pamats un papildinājums. Tāpat Eiropas Komisija nodrošinās, ka dzimumu līdztiesība tiek iekļauta visās Eiropas Savienības politikas jomās, ar ievērojamu darba grupas atbalstu sieviešu līdztiesībai. Jo īpaši rūpīgi Eiropas Komisija izvērtēs, vai Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno prasību, ka valsts plānos saskaņā ar Atveseļošanās un noturības plānu tiek ņemti vērā arī dzimumu līdztiesības aspekti un tiek sniegts ieguldījums dzimumu līdztiesības nodrošināšanā. Dzimumu līdztiesība ir nepieciešama Eiropas Savienības attīstībai un arī ārpus tās, lai panāktu iekļaujošu atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas krīzes, kā arī pārtikušai, noturīgai un godīgai sabiedrībai.

Eiropas Komisija pati ir veikusi aktīvu darbu pie uzlabojumiem un panākusi progresu sieviešu līdzdalībā politikā un sieviešu pārstāvības palielināšanā lēmumu pieņemšanas procesā, līdz ar pirmo dzimumu līdzsvaroto komisāru kolēģiju Eiropas Savienības vēsturē. Vienlaikus Eiropas Komisija arī atbalsta dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju nostiprināšanu ārpus Eiropas Savienības teritorijas, izmantojot jaunos dzimumu līdztiesības principus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova uzskata: "Sievietes ir pandēmijas apkarošanas priekšgalā, un pandēmija lielākā mērā skar sievietes. Mēs nevaram atļauties zaudēt sasniegto – mums jāturpina cīņa par taisnīgumu un līdztiesību. Tādēļ Eiropas Savienība ir izvirzījusi sievietes par atveseļošanas procesa prioritāti un uzlikusi dalībvalstīm par pienākumu iekļaut dzimumu līdztiesību investīcijās, kas tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem."

Līdztiesības komisāre Helena Dalli norāda: "Neraugoties uz to, ka Covid-19 krīze ir nesamērīgi ietekmējusi sieviešu dzīvi, mums šī situācija jāizmanto kā iespēja. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt mūsu centienus, turpināt virzīties uz priekšu un nepieļaut, ka tiek mazināti visi līdz šim gūtie sasniegumi dzimumu līdztiesības jomā."

2021. gada ziņojumā ir atspoguļots, kā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu dzimumu līdztiesībai, proti:

• dalībvalstis konstatējušas, ka ir pieaugusi vardarbība ģimenē – piemēram, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē Francijā pārvietošanās ierobežojumu pirmajā nedēļā palielinājās par 32 %, savukārt Lietuvā pirmajās trijās nedēļās – par 20 %. Īrijā ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē pieckāršojās, savukārt Spānijas iestādes ziņoja, ka pārvietošanās ierobežojumu dēļ pirmajās divās nedēļās par 18 % pieauga ar vardarbību ģimenē saistīto izsaukumu skaits;
• sievietes bija pandēmijas apkarošanas priekšgalā – 76 % veselības un sociālās aprūpes darbinieku, kā arī 86 % individuālās aprūpes darbinieku veselības pakalpojumu jomā ir sievietes. Šajās nozarēs strādājošās sievietes pandēmijas laikā saskaras ar vēl nepieredzētu darba slodzes pieaugumu, veselības apdraudējumu un problēmām saistībā ar darba un privātās dzīves līdzsvaru;
• pandēmija smagi skārusi sievietes darba tirgū – sievietes dominē krīzes vissmagāk skartajās nozarēs (mazumtirdzniecībā, viesmīlības nozarē, aprūpes un mājas darba jomā), jo šos darbus nav iespējams veikt attālināti. Daļējas atveseļošanās laikā 2020. gada vasarā sievietēm arī bija grūtāk atgriezties darba tirgū, proti, 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī vīriešu nodar­binātības līmenis palielinājās par 1,4 %, taču sieviešu gadījumā – tikai par 0,8 %;
• pārvietošanās ierobežojumi būtiski ietekmē neapmaksātu aprūpes darbu un darba un privātās dzīves līdzsvaru – sievietes ir pavadījušas vidēji 62 stundas nedēļā, aprūpējot bērnus (salīdzinājumā ar 36 stundām vīriešu gadījumā), un 23 stundas nedēļā, veicot mājas darbus (vīriešu gadījumā šis rādītājs bija 15 stundas);
• izteikts sieviešu trūkums Covid-19 lēmumu pieņemšanas struktūrās – 2020. gadā veiktā pētījumā ir konstatēts, ka vīrieši ievērojami pārsniedz sieviešu skaitu struktūrās, kas izveidotas reaģēšanai uz pandēmiju. No 115 īpašām Covid-19 darba grupām, kas izveidotas 87 valstīs (tostarp 17 ES dalībvalstīs), 85,2 % darba grupu bija galvenokārt vīrieši, 11,4 % darba grupu bija galvenokārt sievietes, un tikai 3,5 % darba grupu tika konstatēta dzimumu paritāte. Politiskajā līmenī tikai 30 % veselības ministru Eiropas Savienībā ir sievietes. Komisijas darba grupu Covid-19 krīzes jautājumos vada Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un tajā darbojas vēl pieci komisāri, no kuriem trīs ir sievietes.

Dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošana ietver dzimumu līdztiesību, integrētu pieeju dzimumu nevienlīdzībai un mērķtiecīgu pasākumu veikšanu. Dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošanas princips ir atspoguļots citās līdztiesības stratēģijās, kas sekoja šai stratēģijai. Tas ietver ES romu stratēģisko satvaru vienlīdzībai, integrācijai un dalībai 2020.–2030. gadā, LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam un Stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam.