30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)
Redaktora sleja
Divi gadījumi
6

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas.

Pirmā ir kriminālprocesa uzsākšana pret 2017. gadā Ventspils baseinā noslīkušā zēna vecākiem par to, ka viņi savās nodokļu deklarācijās nav uzrādījuši morālo kompensāciju, ko viņiem izmaksājis Ventspils Olimpiskais centrs un par kuru nodokļi it kā neesot jāmaksā (tātad var pieņemt, ka "ienākumi" nav slēpti ar savtīgu mērķi). Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmērā, kas pieļauj arī ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Tūlīt pēc sižeta demonstrēšanas televīzijā prokuratūra paziņoja, ka šie pagājušā gada novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsāktie kriminālprocesi marta pirmajā pusē jau esot izbeigti prokuratūras iestādē: abi apsūdzētie vainu atzinuši, un prokurore nosacīti atbrīvojusi viņus no kriminālatbildības.

Situācija formāli it kā atrisinājusies, tomēr šoks – kā vispār varēja tik tālu nonākt? – ir palicis, un tiesiskās sistēmas reputācijai nodarīts neizmērojams kaitējums. Pat ja (ar mokām) var iedomāties, ka iestādes rīkojušās saskaņā ar likuma "burtu", situācija ir acīmredzami netaisnīga un necilvēcīga. Diemžēl trūkst atbilžu uz daudziem jautājumiem. Kāpēc kriminālprocess vispār tika uzsākts, un kurš konkrēti to iniciēja? Kāpēc nevienam neienāca prātā vai negribējās vienkārši piezvanīt zēna vecākiem un lūgt izlabot formālo kļūdu deklarācijā? Vai vairāku tiesību aizsardzības iestāžu "zobrati" tika iegriezti nekompetences un nolaidības dēļ vai varbūt apzināti? Kāpēc kriminālprocess par zēna noslīkšanu 2017. gadā līdz apsūdzībai vilkās vairāk nekā trīs gadus un pirmā tiesas sēde vēl nav pat notikusi, bet absurdajā "deklarācijas lietā" kriminālprocess lidojis uz priekšu "vēja spārniem"? Un galu galā – cik daudz allaž pārslogoto nodokļu un tiesību aizsardzības iestāžu resursu ir iztērēts, lai uzsāktu un virzītu lietu, kas tagad iecirtusi briesmīgu robu jau tāpat zemajā sabiedrības uzticībā tiesu varai un valstij kopumā?

Otrs gadījums, kas sabiedrībā raisījis neizpratni, ir prokurora Ulda Cinkmaņa augstskolas diplomu sāga. Juridiskā fakultāte pārbaudē konstatējusi, ka viņa bakalaura darbs ir bijis plaģiāts un, atceļot 2008. gada lēmumu, anulējusi bakalaura diplomu. Arī maģistra darbs esot bijis ar būtiskiem trūkumiem, taču ne tik lieliem, lai to atzītu par galīgu brāķi. Līdz ar to prokurors var turpināt darbu, jo formālais nosacījums – maģistra kvalifikācija – palicis spēkā. Bakalaura grāda anulēšana nav izraisījusi šķietami loģiskās sekas – maģistra grāda automātisku zaudēšanu. Šobrīd iznāk, ka prokurors ar vidusskolas diplomu uzreiz ielēcis maģistra godā.

Šī neparastā situācija uzprasās uz neskaitāmām analoģijām, lai gan tieslietās tās patiešām nav labas gaumes pazīme... Ja noziedzīgi iegūtu naudu izdevies legalizēt, par to iegādātie īpašumi un kapitāldaļas nav aizskarami? Ja kāds lietojis dopingu, viņam nedrīkst atņemt olimpisko medaļu, kur nu vēl diskvalificēt no turpmākajām sacensībām? Ja precējies cilvēks apņem vēl pāris sievu, visas šīs laulības ir spēkā arī pēc tam, kad daudzsievība nākusi gaismā? Ja muzejs atklājis, ka, pamatojoties uz kļūdainām ekspertīzēm, kādreiz nopircis viltotu Rembranta gleznu, tā vienalga jāpatur kolekcijā kā oriģināls?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Divi gadījumi. Jurista Vārds, 30.03.2021., Nr. 13 (1175), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Prokurors
4. Aprīlis 2021 / 12:53
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka abi gadījumi negatīvi ietekmē gan prokuratūras, gan daļēji arī citu iestāžu (Valsts policija, VID, LU) tēlu.
Pirmajā gadījumā juridiski ātri un kotekti varēja visu atrisināt - pieņemot lēmumu atteikties uzsākt KP maznozīmīguma dēļ, vai arī izbeidzot KP maznozīguma dēļ, t.i., atzīstot, ka pārkāpums formāli ir, bet kaitējums ir tik nenozīmīgs, ka nav jēgas tērēt VID un prokuratūras resursus, to izmeklējot.
Diemžēl otrajā gadījumā viss tik vienkārši nav. No publiski izskanējušās informācijas izriet, ka LU lēmums par bakalaura grāda anulēšanu ir pārsūdzēts, līdz ar ko, kamēr tas nav stājies spēkā, manuprāt, prokuratūrai ir ierobešotas iespējas nekavējoties pieņemt lēmumu.
Cits prokurors > Prokurors
5. Aprīlis 2021 / 16:18
0
ATBILDĒT
Izteikšos tikai par pirmo lietu - nezinu, protams, pierādījumus lietā, taču no aprakstītās situācijas drīzāk var pieļaut, ka vecāki nemaz nebija aizdomājušies, ka saņemtā kompensācija ir jāierasta deklarācijā. Pretējā gadījumā viņi to būtu izdarījuši.
Ja mans pieņēmums ir pareizs, tad viņiem nebija nemaz nodoma ierakstīt nepatiesas ziņas. Līdz ar to patiesībā nemaz nebija noziedzīga nodarījuma sastāva, jo KL 219.panta sastāvs prasa konstatēt tiešu nodomu, t.i., deklarācijas momentā vecāki apzinājās, ka jāieraksta konkrētās ziņas, bet to neizdarīja.
Silvija > Cits prokurors
19. Aprīlis 2021 / 13:43
0
ATBILDĒT
VID beidzot būtu jāsakārto, ka deklarācijā JAU IR iekļautas VISAS saņemtās summas (ienākošās/izmaksātās/saņemtās IR taču zināmas! kam/cik), kuras, savukārt es vai nu apstiprinu (varbūt pat tas nebūtu vajadzīgs?!) vai skaidrojos nevis arhaiski meklēju kur vēl kurā n-tajā deklarācijā un ailē kas jāatķeksē gan parastam cilvēkam, gan uzņēmējam arī.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties