13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)
Tiesību politika
Par tiesneša izdarītiem ārkārtējās situācijas laika aizliegumu pārkāpumiem

Tiesnešu ētikas komisijas 2021. gada 2. februāra atzinums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu pārkāpšanu.1

[1] Iepazīstoties ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par tiesneses 2020. gada 31. decembrī izdarīto administratīvo pārkāpumu, Tiesnešu ētikas komisija saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 4. punktu pēc savas iniciatīvas nolēma komisijas sēdē apspriest tiesneses iespējamu ētikas normu pārkāpumu.

[2] Tiesnešu ētikas komisija saņēmusi arī priekšsēdētājas lūgumu izvērtēt, vai tiesneses darbībās, 2020. gada 31. decembrī izdarot administratīvo pārkāpumu, konstatējams Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums.

[3] Tiesas priekšsēdētāja norādījusi, ka Latvijas Televīzijas 2021. gada 11. janvāra raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējusi informācija, ka tiesnese 2020. gada 31. decembrī viesu namā Siguldas novadā pulcējusies privātā pasākumā kopā ar vēl 10 personām, kuras nav vienas mājsaimniecības locekļi, tādējādi pārkāpjot ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu.

[4] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 2021. gada 1. janvāra lēmumu tiesnese saukta pie administratīvās atbildības pēc likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 21. panta. Tiesnese par Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 5.4. apakšpunkta, ar kuru aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros, pārkāpšanu sodīta ar naudas sodu.

[5] Tiesnese tiesas priekšsēdētājai un Tiesnešu ētikas komisijai par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju rakstveidā norādījusi šādus apsvērumus.

[5.1] Tiesneses draugi no draudzes ansambļa uzaicinājuši doties uz Siguldu, nakšņot viesu namā un jauno gadu iesākt ar pastaigām pa Siguldas dabas takām. Pati tiesnese iepriekš ir bijusi konkrētajā viesu namā un zinājusi, ka tur ir liela teritorija ar vairākām atsevišķām mājiņām. Mājiņas rezervāciju savai ģimenei pati nav veikusi, jo paļāvusies, ka cilvēks, kurš pieteicis viesu namu, būs rezervējis katrai mājsaimniecībai savu namiņu. Zinājusi, ka uz Siguldu bez viņas un vīra dosies vēl trīs ģimenes (mājsaimniecības).

Tiesnese ar vīru viesu namā ieradusies īsi pirms plkst. 22. Ieejot ēkā, ievērojuši drošības pasākumus, vēlējušies noskaidrot, kur varēs nakšņot. Pēc pāris minūtēm ieradušies policijas darbinieki, norādījuši visiem klātesošajiem sapulcēties mājas pirmajā stāvā, aizpildīt pašapliecinājuma veidlapas un pēc tam atstāt viesu namu. Tad arī uzzinājusi, ka mājā bez viņas un vīra atradušies vēl deviņi cilvēki – divi pirmā stāva istabā un septiņi otrā stāva istabās, un ka rezervēta ir tikai šī viena viesu nama ēka, taču katrai ģimenei (mājsaimniecībai) arī šajā ēkā būtu bijis iespējams nakšņot atsevišķā istabā.

[5.2] Tiesnesei nav bijis nodoma pārkāpt pulcēšanās aizliegumu, plānojusi ar vīru nakšņot atsevišķā namiņā un nākamajā dienā pastaigāties pa dabas takām. Tomēr, pārdomājot savu rīcību, tiesnese secinājusi, ka viņai bija jāparedz, ka, ierodoties viesu namā, satiks pārējos draugus, un bija jāpārliecinās, ka viņas ģimenei ir rezervēta atsevišķa mājiņa. Tiesnese nožēlo izdarīto un atvainojas par savu rīcību un tās radītajām sekām, kas skar arī visus tiesnešus.

[6] Tiesnešu ētikas komisijas sēdē piedalījās lūguma iesniedzēja tiesas priekšsēdētāja un tiesnese.

[7] Tiesnese papildus paskaidroja, ka nebija plānojusi ar pārējiem pulcēties vienā telpā un svinēt Jauno gadu. Skaidroja, ka valdība lēmumu par komandantstundu pieņēmusi tikai 29. decembrī un publiskojusi 30. decembrī, bet ideja par došanos uz Siguldu bija radusies jau agrāk, arī viesu nams rezervēts iepriekš. Bijis paredzēts doties pastaigās pa dabas takām jau 31. decembra vakarā, bet pēc komandantstundas izsludināšanas valstī sapratusi, ka tas nav iespējams. Jaunos ierobežojumus ar draugiem nav pārrunājusi. Komandantstundu tobrīd sapratusi kā aizliegumu atrasties uz ielas, taču domājusi, ka privātajā teritorijā, kāda ir arī viesu nams, ārā drīkstēs iziet arī pēc plkst. 22.

Tiesnese nožēlo izdarīto, atzīst ētikas normu pārkāpumu, ir visu pārdomājusi, izanalizējusi un centīsies tādā situācijā vairs nenokļūt. Arī šobrīd ievēro visus ierobežojumus, neapmeklē draugus un radiniekus, tomēr apmeklē draudzes dievkalpojumus, kur drošības pasākumi tiek ievēroti un noteiktie ierobežojumi netiek pārkāpti.

[8] Tiesas priekšsēdētāja komisijas sēdē norādīja, ka tiesnese ir ļoti atbildīga un godprātīga, tādēļ viņas izdarītais pārkāpums bijis pārsteigums. Atzina, ka tiesnesim kā amatpersonai īpaši jāizvērtē visas savas darbības.

[9] Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 4. punktu Tiesnešu ētikas komisija apspriež ētikas normu pārkāpumus un atbilstoši šīs normas 1. punktam pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, sniedz atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem. Tādēļ komisija vērtē, vai tiesneses darbībās ir konstatējams ētikas normu pārkāpums un, ja ir konstatējams, vai pārkāpums ir rupjš un vai ir ierosināma disciplinārlieta.

[10] Izvērtējusi Tiesnešu ētikas komisijas rīcībā esošos materiālus un tiesneses paskaidrojumus, komisija atzīst, ka tiesneses rīcībā ir konstatējams rupjš ētikas normu pārkāpums.

[11] Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa (turpmāk – kodekss) 1. kanona 2. punkts noteic, ka tiesneša rīcībai jāsaskan ar Latvijas Republikas Satversmi un likumu un jābūt godprātīgai.

Atbilstoši tā paša kanona 4. punktam tiesnesim personiski jāievēro augstas uzvedības kultūras normas, lai apstiprinātu tiesu varas neatkarību un godīgumu.

Arī kodeksa 2. kanona 1. punkts nosaka tiesneša pienākumu cienīt un ievērot likumu. Saskaņā ar kodeksa 2. kanona 4. punktu tiesnesim jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā, bet kanona 6. punktā noteikts aizliegums neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību gan tiesneša profesionālajā darbībā, gan personiskajā dzīvē.

Atbilstoši kodeksa 4. kanona 1. punktam tiesnesis veic ārpustiesas darbību tā, lai neradītu pamatu šaubām par tiesneša spēju veikt tiesneša pienākumus objektīvi, neapkaunotu tiesas institūtu un netraucētu tiesneša pienākumu pareizu pildīšanu.

Arī ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes Tiesnešu uzvedības Bangaloras principu 4.2. punktā norādīts, ka tiesnesis ir pakļauts pastāvīgai sabiedrības uzmanībai, tādēļ viņam jāizturas tā, lai nedarītu kaunu tiesneša amatam.

[12] Nav šaubu, ka, pārkāpjot valstī noteiktos ierobežojumus piedalīties privātos pasākumos un privāti pulcēties vairāk nekā vienas mājsaimniecības ietvaros, tiesnese nav ievērojusi likumu – to atzīst arī pati tiesnese. Tomēr ne katrs likuma pārkāpums pats par sevi ir rupjš tiesneša ētikas normu pārkāpums. Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā ir jāvērtē administratīvā pārkāpuma smagums, izdarīšanas apstākļi, proti, ka konkrētajā gadījumā tiesneses personiskās intereses ir pretnostatītas valstī noteiktajiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir mazināt visas sabiedrības veselības apdraudējumu sakarā ar infekcijas izplatību.

Administratīvā pārkāpuma smagumu, raksturu un citus apstākļus ir izvērtējusi Valsts policija, piemērojot tiesnesei naudas sodu 100 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 500 eiro.

Privāto pasākumu un pulcēšanās aizliegums tika noteikts ar konkrētu mērķi – mazināt Covid-19 vīrusa izraisītās slimības nekontrolētas izplatības risku, un šī aizlieguma pārkāpums smagās epidemioloģiskās situācijas laikā var skart būtiskas sabiedrības intereses. Ņemot vērā arī piemērotā naudas soda apmēru, Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā tiesneses izdarīto pārkāpumu nav pamata uzskatīt par maznozīmīgu.

[13] No tiesnešu ētikas normām un uzvedības principiem izriet, ka tiesnešu ētiskās uzvedības standartiem ir izvirzītas augstākas prasības nekā citiem sabiedrības locekļiem (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2008. gada 1. augusta atzinumu).

Tiesnešu ētikas komisija jau iepriekš atzinusi, ka personai, uzņemoties tiesneša pienākumus, ir jāsaprot, ka tās rīcībai arī tajos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesas spriešanu, nav vienīgi personisks raksturs. Ikviena tiesneša rīcība sabiedrībai parāda tiesu varas kopumā izpratni par tiesībām un morālām vērtībām (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2015. gada 4. septembra atzinumu).

Arī Tiesnešu uzvedības Bangaloras principu komentāru 103. un 108. punkts skaidro nepieciešamību tiesnesim ievērot augstus uzvedības standartus arī privātajā dzīvē. Publiski spriedumā nosodot to, ko pats dara privāti, tiesnesis var zaudēt sabiedrības uzticību, kas nenovēršami ietekmē arī sabiedrības uzticību tiesu varai kopumā. Ja tiesnesis pārkāpj tiesību normas, viņš diskreditē tiesneša amatu, veicina necieņu pret tiesībām un grauj sabiedrības uzticību tiesu varai (Commentary on the Bangalore Principles of Judicial Conduct, pieejams: www.un.org/ruleoflaw/blog/document/commentary-on-the-bangalore-principles-of-judicial-conduct).

[14] Vērtējot tiesneses rīcību, Tiesnešu ētikas komisija secina, ka tiesnese zināja par epidemioloģisko situāciju valstī un noteiktajiem ierobežojumiem, arī pulcēšanās ierobežojumiem, tomēr pat pēc paziņojuma par komandantstundas ieviešanu neuzskatīja par nepieciešamu ar pārējiem draugiem pārrunāt, vai un kā viesu namā tiks ievēroti valstī noteiktie ierobežojumi.

Tiesneses aizbildinājums, ka komandantstunda un grozījumi attiecībā uz ierobežojumiem tika izsludināti tikai 29. decembrī un viņai nav bijis laika visu izvērtēt un saprast, vērtējams kā neatbilstošs tiesnesim kā nobriedušai personībai. Turklāt straujās Covid-19 infekcijas izplatīšanās dēļ valstī noteiktais ierobežojums par pulcēšanās nepieļaujamību vairāku mājsaimniecību ietvaros jau bija zināms pirms 29. decembra. Sabiedrība nepārtraukti tiek informēta par valdības apstiprināto ierobežojumu saturu. Šādos apstākļos tiesneses skaidrojums par to, kā tobrīd izpratusi komandantstundas ieviešanu un tās noteikšanas sekas, un apstākļu nenoskaidrošana par pulcēšanās ierobežojumu īstenošanas iespēju vietā, uz kurieni tiesnese devās ar savu dzīvesbiedru, nevar būt attaisnojums viņas rīcībai, bet drīzāk liecina par ierobežojumu ignorēšanu un bezatbildīgu rīcību.

[15] Tiesnesim jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši, turklāt tas jādara pēc brīvas gribas. Vēl jo vairāk apstākļos, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija un tā ir ļoti smaga, tiesnesim īpaši jāapzinās, kādu signālu sabiedrībai viņš var dot un dod ar savu rīcību, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus. Katra tiesneša rīcība un uzvedība arī ārpus tiesas atstāj iespaidu uz sabiedrības viedokli par tiesu un rada vispārēju priekšstatu par tiesu varu kopumā.

Tiesnesim jārēķinās ar atrašanos sabiedrības uzmanības centrā un jāapzinās, ka tiesneša izdarīti pārkāpumi neapšaubāmi piesaista plašāku sabiedrības uzmanību.

[16] Tiesnešu ētikas komisija, izvērtējot tiesneses rīcību izdarītā administratīvā pārkāpuma sakarā, secina, ka tiesnese rīkojusies bezatbildīgi, nenovērtējot savas uzvedības sekas.

Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā tiesneses rīcība neatbilst tiesnesim izvirzītajām uzvedības prasībām un mazina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai kopumā. Šo secinājumu pastiprina apstāklis, ka pārkāpumu tiesnese izdarījusi laikā, kad valstī noteiktie ierobežojumi un to nepieciešamība infekcijas izplatības ierobežošanai sabiedrībā jau tā tiek uztverti sakāpināti un neviennozīmīgi.

Tienesis var kļūdīties, bet nevar sava pārkāpuma attaisnošanai izmantot situāciju, kad viņš pats personīgi nav darījis visu iespējamo un nav pārliecinājies par to, ka viņa rīcība nebūs pretrunā likumā noteiktajam, apzinoties, kāda rīcība no viņa konkrētajā situācijā ir sagaidāma.

Tiesnešu ētikas komisija konstatē, ka tiesneses izdarītais administratīvais pārkāpums ir atstājis negatīvu iespaidu uz sabiedrības attieksmi pret visiem tiesnešiem kopumā, līdz ar to atzīst tiesneses pieļauto ētikas normu pārkāpumu par rupju, kas ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Ņemot vērā norādīto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst: tiesneses rīcībā ir konstatējams Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 1. kanona 2. un 4. punkta, 2. kanona 1., 4. un 6. punkta un 4. kanona 1. punkta pārkāpums.

Tiesneses ētikas normu pārkāpums ir rupjš, kas ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Komisijas priekšsēdētāja Dace Skrauple
Komisijas locekles Madara Ābele, Aija Jermacāne,
Adrija Kasakovska, Anda Kraukle, Baiba Lielpētere,
Dace Mita, Lauma Paegļkalna, Inese Laura Zemīte

RAKSTA ATSAUCES /

1. Publicēts: https://tiesas.lv/tiesnesu-etikas-komisijas-sedes

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Par tiesneša izdarītiem ārkārtējās situācijas laika aizliegumu pārkāpumiem. Jurista Vārds, 13.04.2021., Nr. 15 (1177), 6.-7.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties