Normatīvi tiesiskais regulējums

Latvijas Republikas Satversmes² (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma³ 1. pantu likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Kriminālprocesa likuma 25. pantā nostiprināts dubultās sodīšanas nepieļaujamības jeb ne bis in idem⁴ princips. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau Latvijā vai ārvalstī ir ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Šī panta otrajā daļā noteikti apstākļi, kuros nav konstatējama atkārtota tiesāšana vai sodīšana. Savukārt šī panta trešajā daļā noteikti gadījumi, kuros pie noteiktiem apstākļiem nav konstatējama atkārtota tiesāšana vai sodīšana, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtam lēmumam zaudējot spēku kriminālprocesā.

Krimināllikuma⁵ 1. panta piektā daļa noteic, ka nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir konstatēti jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.