2021. gada 2. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) lietā Prokuratuur¹ atzina, ka piekļuve datu plūsmas vai atrašanās vietas datiem, kas paredzēti noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus attiecībā uz personu un tās privāto dzīvi, atļauta tikai, lai apkarotu smagus noziegumus vai novērstu nopietnus draudus sabiedriskajai drošībai. Raugoties no datu aizsardzības skatpunkta, Tiesa spriedumā turpina nostiprināt atziņas, ka tiesības uz personas datu aizsardzību ir vienlīdz aizsargājamas un nozīmīgas personas pamattiesības, tostarp arī jautājumos, kas skar valsts drošību un noziegumu apkarošanu, tādēļ valsts iestāžu piekļuvei personas datiem būtu jāaprobežojas ar stingri nepieciešamo mērķa sasniegšanai.

Spriedums turpina attēlot problemātiku attiecībā uz dalībvalstu nacionālā regulējuma iespējamu neatbilstību Direktīvas 2002/58/EK² prasībām un judikatūrā nostiprināto atziņu interpretāciju elektronisko komunikāciju datu saglabāšanas un valsts iestāžu piekļuvei tiem kontekstā. Tiesa līdz šim vairākkārt ir vērtējusi gan saglabāšanas, gan valsts iestāžu piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumus, tomēr šajā spriedumā galvenokārt pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem, kā arī analizē, kādos gadījumos piekļuves rezultātā radīta iejaukšanās pamattiesībās uzskatāma par "smagu".

Tiesas secinājumi

1. Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi

Ar spriedumu lietā Prokuratuur Tiesa precizē, kādos gadījumos kompetentās iestādes var piekļūt elektronisko komunikāciju datiem.