27. Aprīlis 2021 /NR. 17/18 (1179/1180)
Notikums
Piešķirti tieslietu sistēmas augstākie apbalvojumi – Goda zīmes
1
SATURA RĀDĪTĀJS

14. aprīlī notika tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes sēde, kurā lemts piešķirt 2021. gadā tieslietu sistēmas Goda zīmes 24 tieslietu sistēmas kvalificētiem speciālistiem, ekspertiem un darbiniekiem par viņu sniegto ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā. Tostarp vairāki apbalvojumi piešķirti sakarā ar gaidāmo Satversmes tiesas 25 gadu jubileju.

I pakāpes Goda zīmes par izcilu mūža ieguldījumu tieslietu sistēmā saņem:

Dr. iur. Romāns Apsītis, Satversmes tiesas tiesnesis (no 1996. gada līdz 2007. gadam), priekšsēdētāja vietnieks (no 2000. gada līdz 2006. gadam), tieslietu ministrs (no 1994. gada līdz 1995. gadam), ilggadējs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Augstākās padomes deputāts un viens no deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atujaunošanu" autoriem, pirmais Latvijas Republikas tiesībsargs (no 2007. gada līdz 2011. gadam). Ar savu godprātīgo attieksmi, izcilajām zināšanām un nesavtīgo darbu R. Apsītis ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, demokrātiskas, tiesiskas valsts stiprināšanā un tieslietu sistēmas attīstībā. Lai arī kur R. Apsītis strādāja – katrs darbs viņam vispirms nozīmēja kalpošanu Latvijas valstij, aizsargājot Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamatvērtības. Savās profesionālajās darba gaitās viņš ir neatlaidīgi un pašaizliedzīgi stiprinājis Latvijas valstiskumu un tiesiskumu.

Aija Branta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja (2014. gadā) un Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece (no 2011. gada līdz 2014. gadam). A. Branta tiesu sistēmā strādā kopš 1983. gada, kas skaidri apliecina lielo profesionālo pieredzi un plašās zināšanas tieslietu jomā. Ar savu godprātīgo attieksmi pret darbu viņa ir veicinājusi tieslietu sistēmas attīstību, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu Latvijā, kā arī stiprinājusi Latvijas iesaisti starptautiskajā sadarbībā kā Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātes un Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes Latvijas pārstāve.

Pēteris Opincāns, Senāta Krimināllietu departamenta senators, tieslietu sistēmā strādā jau 31 gadu. P. Opincāns ir augsti kvalificēts senators ar lielu praktiskā darba pieredzi, labām zināšanām tiesību teorijas, likumdošanas un tiesu prakses jautājumos. Aktīvi iesaistās jauno likumprojektu apspriešanā un tiesu prakses veidošanā.

Daina Ābele, VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja. D. Ābele jau vairāk nekā 20 gadus strādā Latvijas Republikas oficiālā izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – vadībā, bet kopš 2006. gada ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. D. Ābeles izcilais personiskais un ilggadējais ieguldījums ir būtiski veicinājis Latvijas Republikas Satversmes 90. panta "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" praktisko īstenošanu, nodrošinot, ka oficiālā informācija un cita valsts un sabiedriski nozīmīga informācija Latvijā ir pieejama operatīvi, droši un bez kļūdām, kā arī Latvijas iedzīvotājiem ērtā un mūsdienīgā veidā.

 

II pakāpes Goda zīmes par īpaši nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumu tieslietu sistēmas stiprināšanā saņem:

Sannija Matule, žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktora vietniece, jau vairāk nekā 14 gadus kvalitatīvi pilda "Jurista Vārda" redakcijas locekles pienākumus, bet kopš 2014. gada ir šī Latvijas vienīgā profesionālā tieslietu izdevuma galvenā redaktora vietniece. Viņas izcilais personiskais un ilggadējais ieguldījums ir būtiski veicinājis žurnāla mērķu sasniegšanu – identificēt Latvijas tiesiskās sistēmas problēmas, piedāvāt to risinājumus, nodrošināt augsta līmeņa profesionālu tiesībpolitikas diskusiju par tiesiskās sistēmas attīstības perspektīvām, kā arī veicināt Latvijas juristu tālākizglītību un kvalitatīvas informācijas apriti tieslietu sistēmas ietvaros.

Ingūna Šņepste, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore, Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienībās strādā no 1993. gada. Pildot amata pienākumus, prokurore ir uzrādījusi augstu juridisko zināšanu līmeni tiesību normu piemērošanā un interpretācijā, viņai vairākkārt uzticēts izskatīt iesniegumus par jautājumiem, kas sabiedrībā guvuši plašu rezonansi, kā arī piedalīties darba grupā par valstiski aktuālu jautājumu risināšanu. Daudzu gadu garumā prokurores sagatavotie protestu projekti par likumam neatbilstošiem tiesu nolēmumiem ir devuši nozīmīgu ieguldījumu tiesu prakses attīstībā, kā arī personu un valsts tiesību aizsardzībā. Tie ir veicinājuši taisnīga tiesisko attiecību noregulējuma panākšanu lietās, kur būtiska tiesas kļūda ir novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību prokuratūrai un tiesu varai kopumā.

Dace Mita, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, tiesneša amatā strādā jau 17 gadus. Līdztekus tiešajiem amata pienākumiem viņa dalās ar savām zināšanām un pilda papildu pienākumus, lai veicinātu tiesu autoritāti un neatkarību. Šogad aprit 20 gadi, kopš tika pieņemts Administratīvā procesa likums. D. Mita ir viena no Administratīvā procesa likuma izstrādes darba grupas loceklēm, kura nesavtīgi ieguldīja savas zināšanas likuma izstrādē, lai izstrādātu demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošu likumu, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu cilvēka attiecībās ar valsti. Senatore darbojas arī kā Latvijas eksperte ES Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja amatā un ir ilggadēja Tiesnešu ētikas komisijas locekle, Administratīvo tiesnešu biedrības biedre, kā arī līdz 2016. gadam bija ad hoc tiesnešu sarakstā Eiropas Cilvēktiesību tiesā. D. Mita sniedz nozīmīgu ieguldījumu tiesiskās domas attīstībā un demokrātisko vērtību stiprināšanā.

Rudīte Vīduša, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidente, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle, tiesneša amatā strādā jau 16 gadus – senatorei ir gan rajona tiesas tiesneša, gan apgabaltiesas tiesneša pieredze. R. Vīdušai rūp tiesu sistēma, tās reputācija un tiesas darba kvalitāte. Senatori raksturo augsta profesionalitāte, atbildības izjūta un precizitāte. Līdztekus tiešajiem amata pienākumiem R. Vīduša dāsni dalās ar savām zināšanām gan ar kolēģiem zemākās instancēs, aktīvi līdzdarbojoties un iesaistoties diskusijās par aktuāliem administratīvo tiesību problēmjautājumiem, gan ar jaunajiem juristiem, vadot studentu prakses.

Dr. iur. Zane Pētersone, Senāta Civillietu departamenta senatore, tiesneša amatā strādā 19 gadus un papildus tiesneša amata pienākumiem ir veicinājusi mediācijas ieviešanu Latvijā, aktīvi darbojoties mediatoru sertificēšanā kā mediatoru eksaminācijas komisijas locekle. Izglīto tiesnešus un tiesu darbiniekus, vadot lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Aktīvi iesaistījusies tiesību normu izstrādes procesā dažādās likumdošanas darba grupās. Devusi būtisku ieguldījumu jaunā Preču zīmju likuma izveidē 2020. gadā, izstrādājot likuma VI nodaļu, kas noteic civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumiem. Papildus minētajam senatore pārstāv Latviju starptautiskā līmenī vairākās organizācijās – Eiropas Tiesnešu asociācijā mediācijai (GEMMME), Eiropas Preču zīmju tiesnešu tīklā (Circle of European Trade Mark Judges (CET-J)), Intelektuālā īpašuma biroja prakses pārskatīšanas tiesnešu tīklā – darba grupā (The Judges Quality Assurance and Legal Practice Panels (J-QALPP)), Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā (Mediation GEMME IP (EUIPO) Judges Network). Tāpat arī prestižais Londonā izdotais izdevums World Intellectual Property Review (WIPR) Z. Pētersoni atzinis par vienu no 100 ietekmīgajām sievietēm intelektuālā īpašuma tiesību jomā pasaulē 2020. gadā. Viņa šajā sarakstā ir vienīgā no Baltijas valstīm.

Juris Jelāgins, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks (no 2008. gada līdz 2010. gadam), ir viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas procesa sekmētājiem. Neraugoties uz darba slodzi Satversmes tiesā, viņš ir aktīvi pievērsies pedagoģiskajam darbam, pasniedzot tiesību teoriju un tiesību filozofiju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Konkordijas starptautiskajā universitātē. J. Jelāgins ir sniedzis būtisku ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā. Viņš ir vairāk nekā 20 publikāciju autors, galvenokārt par tiesību avotu teorijas problēmām un teorētiskajiem konstitucionālo tiesību jautājumiem.

Dr. iur. Anita Ušacka, Satversmes tiesas tiesnese (no 1996. gada līdz 2003. gadam), ir Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesnese. Šā sastāva tiesneši sniedza būtisku ieguldījumu, veidojot Satversmes tiesu, Satversmes iztulkošanas metodoloģiju un tiesas spriešanas tradīciju, kā arī veicinot Satversmes tiesas līdzdalību Eiropas tiesu varas sadarbības forumos. A. Ušacka kā zinātniece ir sniegusi būtisku ieguldījumu tādu Satversmes tiesas nolēmumu sagatavošanā, kuri attīsta judikatūru par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Viņa arī kā Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore sniegusi zināšanas par tiesiskumu, cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām. 2003. gadā A. Ušacku apstiprināja par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi.

Ilze Freimane, Administratīvā rajona tiesas priekšsēdētāja, ir pierādījusi, ka ir tiesu sistēmas patriote, darba pienākumus veicot godprātīgi un apzinīgi, rādot kolēģiem pozitīvu piemēru par tiesnešu darbu. Līdz 2018. gadam I. Freimane bija ievēlēta Tislietu padomē, šobrīd ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekle, kā arī darbojas Tieslietu padomes izveidotajā rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijā. Tiesnese aktīvi iesaistās gan Latvijas Tiesnešu biedrības, gan Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības darbā, kā arī izsaka viedokli par dažādiem normatīvo aktu projektiem gan Tieslietu ministrijai, gan Saeimai, piedaloties Juridiskās komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs.

Līga Ašmane, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja, tieneša amatu pilda kopš 1998. gada. Viņai ir labas organizatora spējas, sistēmisks redzējums par tiesas attīstību, kas apstiprinājās arī pēc tiesu reformas, integrējot zemesgrāmatu tiesnešus tiesā. 2019. gadā uzsāka sadarbību un pieredzes apmaiņu ar Šauļu pirmās instances tiesu Lietuvā. L. Ašmane darbojas arī Civilprocesa darba grupā.

Ilga Neimane, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese, ilgstoši darbojās arī kā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle. Aktīvi daudzu gadu garumā līdzdarbojās Tieslietu ministrijas izveidotajās darba grupās par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tiesnesei ir būtiski nopelni mūsdienīgas datorizētās zemesgrāmatas izveidē un darbības nostiprināšanā, viņas līdzdalība Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs sekmēja zemesgrāmatu pāreju uz elektroniskas zemesgrāmatas darbības principu nostiprināšanu. Tāpat I. Neimane regulāri dalās ar savām zināšanām kā lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā, labprāt uzņemas tiesneses mentores lomu tiesneša amata kandidātiem un ir studentu prakses vadītāja.

 

III pakāpes Goda zīmes par priekšzīmīgu, godīgu un radošu amata pienākumu veikšanu saņem:

Marika Senkāne, Senāta Civillietu departamenta senatore. M. Senkāne tiesneša amatā strādā 25 gadus. Papildu senatora darba pienākumu pildīšani no 2008. līdz 2016. gadam viņa bijusi Tiesnešu ētikas komisijas locekle. Šobrīd aktīvi darbojas kā lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā, kā arī ilgstoši pilda Augstākās tiesas Plēnuma sekretāres pienākumus. Kopš 2019. gada M. Senkāne ir arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekle.

Dr. med. Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihiatrijas katedras docētājs, ir sniedzis būtisku ieguldījumu Satversmes tiesas procesā kā pieaicinātā persona. Satversmes tiesā izskatāmās lietas ir sarežģītas, to kvalitatīvai izskatīšanai un vispusīgai izvērtēšanai ir nepieciešama starpdisciplināra pieeja. A. Utināns pieaicinātās personas statusā vienmēr ir pašaizliedzīgi un augstā kvalitātē sniedzis savu vērtējumu, viedokli un atzinumu. Satversmes tiesa augstu vērtē viņa detalizēto eksperta viedokli un iedziļināšanos lietas būtībā un niansēs, atsaucību un nozīmīgo ieguldījumu tieslietu jomā.

Dr. iur. Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos, ir viens no atzītākajiem konstitucionālo tiesību lietpratējiem Latvijā, daudzu valststiesībām veltītu zinātnisku publikāciju un grāmatu autors un līdzautors, kā arī zinātniskās izpētes projektu vadītājs. Pieaicinātās personas statusā Satversmes tiesā vienmēr ir pašaizliedzīgi un augstā kvalitātē sniedzis savu vērtējumu, viedokli un atzinumu. Satversmes tiesa augstu vērtē J. Plepa eksperta viedokli un iedziļināšanos lietas būtībā un niansēs, atsaucību un nozīmīgo ieguldījumu tieslietu jomā. Viņš ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu konstitucionālo tiesību attīstībā Latvijā un konstitucionālās doktrīnas veidošanā.

Edgars Pastars, valststiesību eksperts, ir viens no atzītākajiem konstitucionālo tiesību lietpratējiem Latvijā, vairāku nozīmīgu grāmatu līdzautors. Satversmes tiesa pieaicinājusi viņu kā ekspertu, lai uzklausītu viņa viedokli par lietā nozīmīgiem jautājumiem. E. Pastars pieaicinātās personas statusā Satversmes tiesā vienmēr ir pašaizliedzīgi un augstā kvalitātē sniedzis savu vērtējumu, viedokli un atzinumu. Viņš ir sniedzis ieguldījumu konstitucionālo tiesību attīstībā un konstitucionālās doktrīnas veidošanā.

Olita Kauce, zvērināta advokāte, tieslietu jomā strādā kopš 1984. gada. 2021. gada jūnijā viņas advokāta stāžs būs 27 gadi, bet tieslietu sistēmā kopumā – 37 gadi. O. Kauce sekmīgi un atdevīgi iesaistījusies Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūciju darbā, piedaloties tiesu sistēmai piederīgu personu zināšanu un profesionalitātes paaugstināšanā.

Guna Burtniece, zvērināta advokāte, ar advokatūru ir saistīta kopš 1962. gada un praktizē nepārtraukti līdz šai dienai. 2021. gada augustā viņas advokāta stāžs būs 59 gadi. No 2008. gada līdz 2018. gada janvārim G. Burtniece pildīja Jūrmalas tiesas teritorijas zvērinātu advokātu vecākā pienākumus, sekmējot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personām, kā arī pati aktīvi iesaistoties tās nodrošināšanā. Viņa sistemātiski papildinājusi savas zināšanas un profesionālās prasmes, tostarp bērnu tiesību aizsardzības jomā, un prasmīgi tās izmanto Latvijas cilvēku labā.

Sarmīte Orlovska, zvērināta notāre, kā notāre sāka strādāt 1988. gadā. Savu enerģiju velta ne tikai profesionālajam, bet arī sabiedriskajam darbam, kas vērsts uz notariāta kā tieslietu sistēmas daļas attīstību un pilnveidošanu. S. Orlovska ir gatava uzņemties papildu pienākumus un atbildību, aktīvi rīkojas, lai pilnveidotu notariāta sistēmu. No 1999. līdz 2005. gadam bija Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, tostarp no 2002. līdz 2005. gadam – padomes priekšsēdētājas vietniece. Bijusi zvērinātu notāru eksaminācijas komisijas locekle, kā arī vairākkārt pārstāvējusi Latvijas notariātu ārvalstīs, tostarp bijusi Latvijas notariāta pārstāve Starptautiskās Latīņu savienības (UINL) Eiropas lietu komisijā. Šobrīd pārstāv Latviju projekta Monitoring and evaluating the application of the EU Succession Regulation 650/2012 vadības grupā. Savus amata pienākumus veic riekšzīmīgi, dodot klientiem juridiskās drošības apziņu un stiprinot viņos paļāvību un uzticību Latvijas tiesu sistēmai. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija augsti novērtē S. Orlovskas darbību kolēģijas labā, tostarp ieguldījumu pārrobežu mantojuma tiesību jomas attīstībā.

Dace Cgojeva, zvērināta tiesu izpildītāja, amata pienākumus pašaizliedzīgi, godprātīgi un priekšzīmīgi tieslietu sektorā pilda vairāk nekā 20 gadus. Kopš 2016. gada ievēlēta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Kā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle viņa aktīvi piedalās normatīvo aktu, viedokļu un atzinumu izstrādes procesā, sniedzot priekšlikumus zvērinātu tiesu izpildītāju institūta attīstībai. Piedalījusies arī zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmenu un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu eksāmenu komisijās, sekmējot kvalitatīvu un profesionālu zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību veikšanu. Ar savu priekšzīmīgo un ilgstošo profesionālo darbību ir neatsverams atbalsts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas darbībā, veicinājusi uzticību zvērinātu tiesu izpildītāju institūtam un sekmējusi institūta izaugsmi.

Guna Danga, zvērināta tiesu izpildītāja, amata pienākumus tieslietu sektorā pašaizliedzīgi, godprātīgi un priekšzīmīgi pilda vairāk nekā 20 gadus. Aktīvi piedalījusies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajās darba grupās, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanas jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju institūta attīstību. Tāpat viņa katru gadu piedalījusies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajās Tiesu izpildītāju dienās, sniedzot konsultācijas par dažādiem jautājumiem un vairojot sabiedrībā izpratni par zvērināta tiesu izpildītāja amatu. Ar savu priekšzīmīgo un ilgstošo profesionālo darbību ir neatsverams atbalsts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas darbībā, veicinājusi uzticību zvērinātu tiesu izpildītāju institūtam un sekmējusi institūta izaugsmi.

Visvaldis Sprudzāns, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Latvijas tiesnešu konferencē divas reizes pēc kārtas ievēlēts Tiesnešu Ētikas komisijas sastāvā un visus astoņus gadus bijis Ētikas komisijas priekšsēdētājs. Sniedzis ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, darbojoties Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. V. Sprudzāna zināšanas krimināltiesību jomā ir nenovērtējamas.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Tieslietu ministrija Piešķirti tieslietu sistēmas augstākie apbalvojumi – Goda zīmes. Jurista Vārds, 27.04.2021., Nr. 17/18 (1179/1180), 6.-8.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 27. Aprīlis 2021 /NR. 17/18 (1179/1180)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anna
28. Aprīlis 2021 / 10:48
1
ATBILDĒT
Par pašaizliedzīgu darbu

Šonedēļ rajona agrorūpnieciskās apvienības darbinieki sveica un godināja savu kolēģi - galveno zootehniķi Intu Rantiņu, kurai piešķirts LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts par paveikto darbu aizvadītajā ziemošanas periodā. Lopkopības nozarei Inta Rantiņa veltījusi ārkārtīgi daudz enerģijas un pūļu. Katrā rajona fermā viņa ir savs cilvēks, kura padomi un ieteikumi vienmēr palīdzējuši panākt augstākus rezultātus, nodrošinājuši labāku kārtību. Laikraksts 'Progress', 1985.g.

Tie apraksti no institūciju raksturojumiem par kandidātiem ir smieklīgi. Uzvēdī padomju laikus..
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties