1. Jaunās pagaidu aizsardzības sistēmas apraksts

Publiskajā telpā nereti izskan populārais angļu teiciens "novēlots taisnīgums nav nekāds taisnīgums", un, lai risinātu šo problēmu, 2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā 2021. gada 25. marta likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"¹ (turpmāk – Grozījumi). Grozījumi paredz lietu kategoriju neitrāla pagaidu aizsardzības institūta ieviešanu, un civilprocesa praktiķi un teorētiķi jau ilgi ir norādījuši uz šī tiesību institūta vajadzību Latvijas civilprocesā.² Arī Grozījumu anotācijā ir norādīts, ka līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tādā vai citādā veidā nepastāvēja lietu kategoriju neitrāla pagaidu aizsardzība.³

Raugoties no praktiskā aspekta, Grozījumi, bez šaubām, ir vērtējami kā vieni no būtiskākajiem, kas izdarīti Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), vismaz pēdējo gadu laikā. Tomēr pats būtiskākais, protams, būs tas, kā jaunie instrumenti "iedzīvosies" tiesu praksē, cik precīzi tiesu praksē tiks noteikta jauno instrumentu tiesiskā daba un attiecīgi risināta novēlota taisnīguma problemātika.

Būtiskākie jauninājumi ir šādi:

1) paredzēta pagaidu aizsardzība⁴ ne tikai saistībā ar iespējamām sprieduma izpildes grūtībām (prasības nodrošinājums), bet arī saistībā ar nepieciešamību novērst būtiska kaitējuma rašanos prasītājam tiesvedības laikā;

2) paredzēta iespēja piemērot pagaidu aizsardzību gan mantiskās, gan nemantiskās prasībās, kā arī mantiskās prasībās, kuras nav iespējams novērtēt un kurās līdz šim pagaidu aizsardzības iespēja nepastāvēja. Kā tipiskākie piemēri tiek minētas prasības par servitūta nodibināšanu, prasības par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, prasības par datu aizsardzības pārkāpumiem, prasības saistībā ar negodīgu konkurenci;⁵

3) vienlaikus Grozījumi paredz arī ievērojamus papildinājumus attiecībā uz prasības nodrošinājuma institūtu, attiecinot ievērojamu daļu jaunā regulējuma gan uz pagaidu aizsardzību, gan uz prasības nodrošinājumu. Piemēram, detalizēti ir regulēts jautājums par ar prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzību atbildētājam no­­darīto zaudējumu nodrošināšanu, cita starpā paredzot pienākumu prasītājam noteiktos gadījumos samaksāt nodrošinājumu 5 % apmērā no prasības summas jau prasības nodrošinājuma lūgšanas stadijā. Līdz šim tiesa to varēja noteikt, tagad tiesa īpašos gadījumos varēs no tā atkāpties. Tāpat ļoti detalizēti tiek regulēts jautājums par pagaidu aizsardzības un prasības nodrošinājuma lēmuma izpildi (skat. CPL 142. pantu);

4) atsevišķi un īpaši izceļams likumdevēja lēmums samazināt valsts nodevas apmēru par prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pieteikumu no 0,5 % no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro, nosakot konkrētu nodevas apmēru – 70 eiro. No praktiskā aspekta tas, protams, ir būtiski efektīvai pagaidu aizsardzībai, jo citādi pats labākais regulējums nedos cerēto rezultātu. Šāds lēmums ir būtisks un labs signāls tiesu sistēmas klientiem kontekstā ar faktu, ka Latvijā ir vienas no augstākajām tiesu nodevām Eiropas Savienībā⁶ un pēdējos astoņus gadus tās ir mērķtiecīgi periodiski palielinātas; kritiskais līmenis varētu būt pārsniegts. Vienlaikus gan jānorāda, ka prasības nodrošinājuma kontekstā valsts nodevas samazināšanas efektivitāti visdrīzāk samazinās obligāts atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšanas pienākums. Kā šie jautājumi mijiedarbosies, rādīs tiesu prakse.

Raugoties no pagaidu aizsardzības sistēmas viedokļa, secināms, ka pēc Grozījumu spēkā stāšanās Latvija no valsts, kur līdz šim bija absolūti nepietiekams regulējums pagaidu aizsardzības jautājumā, ir izveidojusi ļoti detalizētu regulējumu pagaidu aizsardzībai civilprocesā. Proti, jaunā CPL 19. nodaļa "Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība" sastāv no 10 ļoti izvērstiem pantiem; kā arī spēkā ir jau iepriekš likumā esošie pagaidu aizsardzības noteikumi atsevišķu kategoriju lietās, tostarp:

1) CPL 30.² nodaļas "Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību" 250.