11. Maijs 2021 /NR. 19 (1181)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais Civilprocesa likuma regulējums: ceļā uz efektīvu pagaidu aizsardzības sistēmu
1
Benno Butulis
Zvērināts advokāts advokātu birojā "PwC Legal Latvia" 

1. Jaunās pagaidu aizsardzības sistēmas apraksts

Publiskajā telpā nereti izskan populārais angļu teiciens "novēlots taisnīgums nav nekāds taisnīgums", un, lai risinātu šo problēmu, 2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā 2021. gada 25. marta likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi). Grozījumi paredz lietu kategoriju neitrāla pagaidu aizsardzības institūta ieviešanu, un civilprocesa praktiķi un teorētiķi jau ilgi ir norādījuši uz šī tiesību institūta vajadzību Latvijas civilprocesā.2 Arī Grozījumu anotācijā ir norādīts, ka līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tādā vai citādā veidā nepastāvēja lietu kategoriju neitrāla pagaidu aizsardzība.3

Raugoties no praktiskā aspekta, Grozījumi, bez šaubām, ir vērtējami kā vieni no būtiskākajiem, kas izdarīti Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), vismaz pēdējo gadu laikā. Tomēr pats būtiskākais, protams, būs tas, kā jaunie instrumenti "iedzīvosies" tiesu praksē, cik precīzi tiesu praksē tiks noteikta jauno instrumentu tiesiskā daba un attiecīgi risināta novēlota taisnīguma problemātika.

Būtiskākie jauninājumi ir šādi:

1) paredzēta pagaidu aizsardzība4 ne tikai saistībā ar iespējamām sprieduma izpildes grūtībām (prasības nodrošinājums), bet arī saistībā ar nepieciešamību novērst būtiska kaitējuma rašanos prasītājam tiesvedības laikā;

2) paredzēta iespēja piemērot pagaidu aizsardzību gan mantiskās, gan nemantiskās prasībās, kā arī mantiskās prasībās, kuras nav iespējams novērtēt un kurās līdz šim pagaidu aizsardzības iespēja nepastāvēja. Kā tipiskākie piemēri tiek minētas prasības par servitūta nodibināšanu, prasības par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, prasības par datu aizsardzības pārkāpumiem, prasības saistībā ar negodīgu konkurenci;5

3) vienlaikus Grozījumi paredz arī ievērojamus papildinājumus attiecībā uz prasības nodrošinājuma institūtu, attiecinot ievērojamu daļu jaunā regulējuma gan uz pagaidu aizsardzību, gan uz prasības nodrošinājumu. Piemēram, detalizēti ir regulēts jautājums par ar prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzību atbildētājam no­­darīto zaudējumu nodrošināšanu, cita starpā paredzot pienākumu prasītājam noteiktos gadījumos samaksāt nodrošinājumu 5 % apmērā no prasības summas jau prasības nodrošinājuma lūgšanas stadijā. Līdz šim tiesa to varēja noteikt, tagad tiesa īpašos gadījumos varēs no tā atkāpties. Tāpat ļoti detalizēti tiek regulēts jautājums par pagaidu aizsardzības un prasības nodrošinājuma lēmuma izpildi (skat. CPL 142. pantu);

4) atsevišķi un īpaši izceļams likumdevēja lēmums samazināt valsts nodevas apmēru par prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pieteikumu no 0,5 % no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro, nosakot konkrētu nodevas apmēru – 70 eiro. No praktiskā aspekta tas, protams, ir būtiski efektīvai pagaidu aizsardzībai, jo citādi pats labākais regulējums nedos cerēto rezultātu. Šāds lēmums ir būtisks un labs signāls tiesu sistēmas klientiem kontekstā ar faktu, ka Latvijā ir vienas no augstākajām tiesu nodevām Eiropas Savienībā6 un pēdējos astoņus gadus tās ir mērķtiecīgi periodiski palielinātas; kritiskais līmenis varētu būt pārsniegts. Vienlaikus gan jānorāda, ka prasības nodrošinājuma kontekstā valsts nodevas samazināšanas efektivitāti visdrīzāk samazinās obligāts atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšanas pienākums. Kā šie jautājumi mijiedarbosies, rādīs tiesu prakse.

Raugoties no pagaidu aizsardzības sistēmas viedokļa, secināms, ka pēc Grozījumu spēkā stāšanās Latvija no valsts, kur līdz šim bija absolūti nepietiekams regulējums pagaidu aizsardzības jautājumā, ir izveidojusi ļoti detalizētu regulējumu pagaidu aizsardzībai civilprocesā. Proti, jaunā CPL 19. nodaļa "Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība" sastāv no 10 ļoti izvērstiem pantiem; kā arī spēkā ir jau iepriekš likumā esošie pagaidu aizsardzības noteikumi atsevišķu kategoriju lietās, tostarp:

1) CPL 30.2 nodaļas "Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību" 250.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nodoklis
13. Maijs 2021 / 21:38
0
ATBILDĒT
Bezjēdzīgi efektivizēt to, kas ir bezjēdzīgs un muļķīgs pēc savas būtības.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties