Ievads

Satversmes tiesas (turpmāk – ST) nolēmumiem ir būtiska loma ne tikai atsevišķu tiesību normu atzīšanā (vai neatzīšanā), tie arī ietekmē likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas lēmumus turpmāk. Gan agrāk veiktās administratīvi teritoriālās reformas (1994. gadā – Rīgas pašvaldības centralizācija, 1997. un 1998. gadā tiešu vēlēšanu atcelšana reģionālajās pašvaldībās, 2008. gadā – pieckārtīgs pašvaldību skaita samazinājums un reģionālo pašvaldību likvidēšana), gan tagadējā (trīskārt samazinot pašvaldību skaitu) nu jau 15 reizes ir attālinājusi iedzīvotāju no vietējās varas.

Ikšķiles un Limbažu pašvaldību ierosinātajā lietā tika izvērtēta centrālās varas rīcība attiecībā pret Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām, kā arī attiecībā pret vairākiem Satversmē nostiprinātiem tiesību principiem.

Šā komentāra autori pārstāv viedokli, ka pašvaldība ir teritoriālās kopienas vara, viena no daudzlīmeņu pārvaldības sastāvdaļām. Latvijas Republika, pievienojoties 1996. gadā Eiropas vietējo pašvaldību hartai (turpmāk – Harta),¹ ir labprātīgi atzinusi teritoriālās kopienas pamattiesības un to saskanību ar Satversmes 1. pantā ietverto demokrātiskas valsts principu. Dažādība, ko nosaka atšķirīgie vēlēšanu rezultāti dažādās administratīvajās teritorijās, tiek uzskatīta par vērtību un dinamiskas attīstības resursu, nevis trūkumu.

ST 2021. gada 12. marta preses konferencē par nolēmumu lietā Nr. 2020-37-0106 uzsvēra, ka ST ir vērtējusi administratīvi teritoriālās reformas juridiskos aspektus, tomēr komentārs saturēs ne tikai viedokli par administratīvi teritoriālās reformas juridiskajiem aspektiem.

Par subsidiaritātes principu

Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību daļā par apstrīdēto normu atbilstību Hartas 4. panta trešajai daļai, kurā ir ietverts subsidiaritātes princips.²

Pirmkārt, ST nav ņēmusi par pamatu Latvijai saistošos angļu vai franču tekstus Hartas 4. panta trešajai daļai, bet gan nepareizu latvisko tulkojumu.