25. Maijs 2021 /NR. 21 (1183)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kiberuzbrukumi, informācijas tehnoloģiju drošības incidenti un nepārvarama vara
Arina Stivriņa
Zvērināta advokāta palīdze, ZAB "TGS Baltic" datu aizsardzības prakses grupas vadītāja 

Pēdējo desmit gadu laikā informācijas tehnoloģiju drošības incidentu ietekme uz uzņēmējdarbību ir ievērojami pieaugusi. Tostarp ik gadu palielinās šifrējošo izspiedējvīrusu uzbrukumu skaits.1 Izspiedējvīrusi nelikumīgi piekļūst upura informācijas tehnoloģiju sistēmai un izmanto šifrēšanu, lai liegtu upurim piekļuvi paša informācijai, pieprasot izpirkuma maksu par piekļuves atjaunošanu. 2017. gadā izspiedējvīruss NotPetya paralizēja multinacionālus uzņēmumus, tostarp "Maersk", "Merck", "TNT Express", "Saint-Gobain", "Mondelēz", "Reckitt Benckiser" un citus, nodarot vairāk nekā desmit miljardu ASV dolāru zaudējumus.2 NotPetya kaitējuma mērogs skaidri parāda, ka drošības incidenti rada ļoti nopietnus draudus uzņēmējdarbības infrastruktūrai,3 apdraudot uzņēmumu spēju izpildīt līgumsaistības un aktualizējot cita starpā civiltiesiskās atbildības jautājumus. 2021. gada februārī šifrējošo vīrusu uzbrukumu piedzīvoja divas slimnīcas Francijā.4 Savukārt Latvijā 2021. gada janvārī šifrējošā vīrusa Sodinokibi uzbrukumā cieta dzīvojamo māju pārvaldīšanas uzņēmumi.5

Izspiedējvīrusa NotPetya uzbrukumā smagi cietušais "Maersk" daudziem klientiem atlīdzināja papildu izdevumus par kravu piegādi, taču loģistikas uzņēmumi, kuru bizness bija atkarīgs no "Maersk" piederošajiem termināļiem, ne vienmēr tika pie tik labas izturēšanās, un aplēses par kravas pārvadājumu uzņēmumu neatlīdzinātām izmaksām bija desmitos miljonu.6 Kiberdrošības eksperti ir vienisprātis, ka tādi uzbrukumi kā NotPetya varētu notikt atkal.7

Rakstā autore analizēs, vai kiberuzbrukumi un informācijas tehnoloģiju drošības incidenti var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem.

Rakstā tiks apskatīta atšķirība starp kiberuzbrukumiem un drošības incidentiem, sniegts nepārvaramas varas principa raksturojums starptautiskajās privāttiesībās, Latvijas civiltiesībās un tiesu praksē, apsvērts, vai kiberuzbrukumi varētu tikt uzskatīti par spēka lietošanu, bruņota konflikta vai karadarbības operācijām starptautisko publisko tiesību izpratnē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties