Bērna labāko interešu ievērošanas princips ir nostiprināts gan starptautiskajos,1 gan nacionālajos tiesību aktos.2 No vienas puses, tā piemērošana ar bērnu tiesību aizsardzību saistītās lietās profesionāļiem šķiet pašsaprotama, bet, no otras puses, šī principa ievērošana mēdz būt gana vispārīgi, nekonkrēti un plaši interpretēta, jo attiecīgo tiesību jomu regulējošajos aktos bērna labākās intereses nav definētas.
ANO Bērnu tiesību aizsardzības komitejas Vispārējais komentārs Nr. 14 (2013)3 sniedz skaidrojumu, ka bērnam nodrošina tiesības nevis uz abstraktām labākajām interesēm, bet uz konkrētā bērna vajadzību novērtējumu aktuālajā situācijā. Jēdziena "bērna labākās intereses" tvērumā ietilpst gan materiālās tiesību normas, gan tiesību interpretācijas princips, kas nodrošina, ka dažādu iespējamo interpretāciju gadījumā jāizvēlas tā interpretācija, kas visefektīvāk kalpo bērna tiesību aizsardzībai, gan atsevišķas procedūras noteikums, kas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanas procesā jāietver tā iespējamās pozitīvās un negatīvās ietekmes novērtējums attiecībā uz bērnu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.