"Étikai atbilstoši tam, kā sabiedrība aizstāv savus bērnus
un rūpējas par viņiem, tiek vērtēta tās civilizācija,
tiek pārbaudīts tās humānisms un veidojas tās nākotne."
/Džeimss Grants/

Nacionālais un starptautiskais tiesiskais regulējums paredz bērnam īpašu statusu sabiedrībā, jo bērns ir sabiedrības vērtība un valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Bērna interešu aizstāvībai nav jābūt par sabiedrības un institūciju nastu, bet gan par tās attīstības resursu. Daudzi starptautiskie dokumenti uzsver, ka bērni nav spējīgi sevi aizsargāt, tāpēc bērnu tiesību aizsardzībai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Arī Eiropas Padome ir norādījusi, ka bērni nav minipersonas ar minitiesībām, minijūtām un minicilvēka cieņu. Viņi ir neaizsargāti cilvēki ar pilnām tiesībām, kas prasa vairāk aizsardzības nekā pieaugušie.