Jautājums par blokķēdes tehnoloģijas izmantošanu tiesību jomā aktualizēts ne tik sen, aptuveni kopš 2015. gada, kad sākās blokķēdes tehnoloģijas aktīvā attīstība,¹ piemēram, kad savu darbību uzsāka blokķēdes platforma Ethereum, kas pirmā piedāvāja tā dēvēto viedā līguma risinājumu, kas izmantojams, piemēram, tiesisko darījumu noslēgšanas un izpildes automatizācijai. Jāatgādina, ka mūsdienu ekonomikas jaunais fenomens – kriptovalūtas – arī balstās uz blokķēdes tehnoloģiju.

Ar blokķēdes tehnoloģiju saistītos tiesiskos aspektus pēta daudzi pētnieki, piemēram: Kaido Kinnapass (Kaido Künnapas), publikācija "No Bitcoin līdz viedajiem līgumiem: juridiskā revolūcija vai attīstība no de lege ferenda perspektīvas";² Dmitrijs Čubs (Дмитрий Чуб), publikācija "Viedo līgumu tiesiskais regulējums Francijā";³ Teks Mings (Teck Ming), publikācija "Likums, blokķēde un viedais līgums: no ES blokķēdes perspektīvas".⁴ Savukārt Latvijā ar blokķēdes tehnoloģiju saistītos tiesiskos aspektus pēta, piemēram: Juris Janums, publikācijas "Blokķēdes krimināltiesiskās aizsardzības aspekti",⁵ "Mākslīgā intelekta neviennozīmīgums attiecībā uz kriptovalūtu";⁶ Marats Golovkins, publikācija "Tiesību institūtu piemērošana kriptoaktīviem",⁷ un citi pētnieki.

Atšķirībā no jau esošajām publikācijām par blokķēdes tehnoloģiju tiesiskajā aspektā šī raksta mērķis ir raksturot uz blokķēdes tehnoloģiju balstīto platformu izmantošanas iespējas juridisko faktu nodrošināšanā.

Rakstā tiks vispārēji raksturota blokķēdes tehnoloģija, analizēts juridiskā fakta jēdziens kopsakarībā ar blokķēdes tehnoloģiju, pētīts blokķēdes laika zīmogs un tā juridiskā nozīme, sniegts praktisks piemērs juridiskā fakta nodrošināšanai ar blokķēdes tehnoloģijas palīdzību un aplūkotas viedā līguma iespējas juridiskā fakta nodrošināšanā.

Blokķēdes tehnoloģijas vispārējs raksturojums

Blokķēdes tehnoloģija ir datu glabāšanas tehnoloģija, atbilstoši kurai dati tiek glabāti (apstrādāti) decentralizētā veidā (vienranga tīklā), izmantojot kriptogrāfijas algoritmus, kas spēj nodrošināt glabājamo datu integritāti, aizsardzību un caurskatāmību, kas savukārt ir būtiski šādas tehnoloģijas izmantošanai tiesiskajās attiecībās, kā arī juridisku faktu nodrošināšanai.

Datu glabāšana decentralizētā veidā nozīmē, ka dati neglabājas kādā vienā centrālajā serverī, bet vairākos decentralizētā tīkla serveros.