2021. gada sākumā Valsts kontrole publicēja lietderības revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietvaros identificētus noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošos faktorus. Galveno secinājumu un ieteikumu apkopojumā Valsts kontrole pauda uzskatu, ka "īpaši būtiski ir padziļināti un vispusīgi izvērtēt Krimināllikuma regulējuma trūkumus, kurus praksē saskata Prokuratūras struktūrvienība, kura veic izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā sarežģītākajos kriminālprocesos par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem – piemēram, lai ieviestu skaidrību attiecībā uz gadījumiem, kad kukulis dots, piedāvāts vai apsolīts pēc valsts amatpersonas veiktas darbības vai bezdarbības; lai ieviestu kriminālatbildību par t.s. "amatpersonu piebarošanu", kad mantiski vai citādi labumi tiek piedāvāti, nodoti un pieņemti nevis par konkrētu amata darbību, kā to tagad paredz Krimināllikuma 320. un 323. pants, bet gan lai amatpersonu orientētu uz labvēlīgu rīcību attiecībā pret labuma devēju (vai kādu trešo personu) nākotnē".¹

Kā redzams, abi ieskicētie jautājumi cieši saistīti ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu, piedāvāšanu vai apsolīšanu valsts amatpersonai. Šobrīd Krimināllikuma 323. pants paredz, ka jebkāda labuma došana, piedāvāšana vai apsolīšana valsts amatpersonai ir kukuļdošana un par to ir paredzēta kriminālatbildība tikai tad, ja tas tiek izdarīts, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību. Minētajā normā nav paredzēta iespēja saukt personu pie kriminālatbildības par labuma došanu kā pateicību par kādu jau izdarītu vai neizdarītu valsts amatpersonas darbību, kuras ietvaros izmantots dienesta stāvoklis. Krimināllikuma 323. pantā nav paredzēta kriminālatbildība arī par labuma došanu valsts amatpersonai, lai tā nākotnē, iespējams izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu vēl nezināmu darbību, proti, par valsts amatpersonu "piebarošanu".

Minētos divus jautājumus var papildināt ar vēl vienu, kas netieši saistīts ar Valsts kontroles identificēto problēmu par būtiska kaitējuma izpratni.