1933. gada 11. novembrī laikrakstā "Jaunākās Ziņas" publicēts Gustava Zemgala raksts "Kādā virzienā pārveidojama Satversme?".1 Tas ir brīdis, kad Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) ir spēkā jau nepilnus vienpadsmit gadus, G. Zemgalam "aiz muguras" viņa prezidentūras gaitas un Saeimā tiek izskatīts Latviešu zemnieku savienības piedāvātais Satversmes grozījumu projekts, kurš pēc būtības paredz likvidēt parlamentāro sistēmu, tā vietā izveidojot prezidentālu sistēmu ar plašām Valsts prezidenta pilnvarām.2 Raksta publicēšanas dienā G. Zemgals ir ievēlēts 4. Saeimā – viņš pilda Saeimas deputāta pienākumus.
No raksta nosaukuma jau top skaidrs paša raksta saturs – tajā G. Zemgals izklāsta savu redzējumu par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešams ieviest Latvijas demokrātiskajā valsts iekārtā. Viņš pārstāvēja viedokli, ka ir nepieciešama Satversmes reforma, bet ne tādā apjomā, kādā to piedāvāja Latviešu zemnieku savienība. Rakstā viņš konstatē, ka Latvijā ir ielikti labi demokrātiskas valsts iekārtas pamati un pat izaudzināti jauni apzinīgi demokrātijas atbalstītāji, kurus viņš dēvē par "demokrātijas draugiem", un šādi draugi ir izaudzināti, neskatoties uz vairākiem trūkumiem valsts pārvaldīšanā. Tomēr tūlīt pēc tam G. Zemgals rakstā izklāsta vairākus izaicinājumus, ar kuriem, viņa ieskatā, saskaras Latvijas demokrātiskā valsts iekārta, un tie visi ir saistīti ar tautas suverenitātes principa ievērošanu Latvijā – ar to, vai patiesi tautai ir augstākā vara Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.