17. Augusts 2021 /NR. 33 (1195)
In memoriam
Latvijas juristu saime atvadās no Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja un zvērināta advokāta Gvido Zemrībo
Gvido Zemrībo (26.12.1932.–06.08.2021.)
Foto: Boriss Koļesņikovs
SATURA RĀDĪTĀJS

Augstākā tiesa atvadās no sava pirmā priekšsēdētāja

Ar dziļām skumjām un patiesu cieņu Augstākā tiesa atvadās no atjaunotās Latvijas Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja Gvido Zemrībo.

"Tiesneša pienākums ir vienmēr noskaidrot patiesību un nekad nenodot to" – šos vārdus, izstrādājot likumu "Par tiesu varu", Gvido Zemrībo ierakstīja tiesneša zvēresta tekstā. Senāta 25 gadu jubilejā viņš šos vārdus ierakstīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju goda grāmatā.

Tā bija viņa pārliecība un vēlējums nākamo paaudžu tiesnešiem: vienmēr spriest taisnīgu tiesu. Veidot ne tikai juridiski pamatotus spriedumus, bet arī strādāt, lai cilvēki tos saprastu un uzticētos tiesai.

Par Augstākās tiesas tiesnesi Gvido Zemrībo sāka strādāt 1962. gadā, kļuva par Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. 1985. gadā ievēlēts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vadīja tiesu Atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas laikā. Augstākā tiesa tajā laikā nesašķēlās kā citas tiesībaizsardzības struktūras un bija spēcīgs balsts jaunajai valstij. Tikai 12 dienas pēc neatkarības atjaunošanas Augstākā padome par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināja Gvido Zemrībo. "Kad mani šajā amatā ievēlēja, es sapratu, ka mans pienākums nav tikai vadīt tiesas darbu un nodrošināt lietu izskatīšanu saskaņā ar likumu. Mans pienākums bija daudz lielāks – veidot šo jauno tiesu sistēmu, demokrātisku sistēmu, atjaunot vērtības, kas pastāvēja pirms okupācijas. Un jāsaka, kā kādreiz Šekspīra Hamlets bija teicis: "Ak, kāds lāsts, ka tev ir jāceļ tas, kas gāzts!" – tā vēsturisko laiku atcerējās Gvido Zemrībo.

Un viņš pildīja šo uzdevumu – vadīja likuma "Par tiesu varu" izstrādāšanu, veidojot to daudz plašāku nekā tradicionālie likumi par tiesu iekārtu. Likumā iekļautas arī konstitucionālas vērtības – varas dalīšanas un tiesneša neatkarības principi, kā arī tiesas spriešanas pamatprincipi. Tajā likti pamati arī kasācijas instances – Senāta – atjaunošanai Augstākajā tiesā.

Senāta praktiskā veidošana notika jau bez Gvido Zemrībo tiešas līdzdalības, jo 1994. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēstnieku Dānijā, vēlāk arī Islandē. Taču patiesu interesi par visu, kas saistīts ar Senāta vārdu, Gvido Zemrībo saglabāja visus turpmākos gadus. Viņš bija Augstākās tiesas dzīvā vēsture, saikne starp sākumu un šodienu. Pēc vēstnieka misijas beigšanās praktizējot kā zvērinātam advokātam, viņam bija savs redzējums par tiesu sistēmu. Reizēm tas bija kritisks, bet vienmēr ar domu par tiesas autoritāti.

Gvido Zemrībo ieguldījums Latvijas tiesu sistēmas veidošanā un attīstībā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni un Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi. Domājam, viņš bija gandarīts arī kopā ar Augstāko tiesu piedzīvot Latvijas Senāta simtgadi un atjaunotā Senāta 25 gadus. Augstākās tiesas pamatos liktās Gvido Zemrībo idejas dzīvo un attīstās, un tiesa glabās atmiņas par atjaunotās Latvijas justīcijas pamatlicēju.

Līdzjūtība Gvido Zemrībo bērniem un tuviniekiem.

Augstākā tiesa

 

Tiesu varas neatkarības titāns

Sengrieķu mitoloģijā pirmās paaudzes dievi ir titāni, savukārt titāns mūsdienu izpratnē ir cilvēks ar milzīgu spēku un talantu. Latvijas justīcijā šāds titāns ir atjaunotās Latvijas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Gvido Zemrībo.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo ir licis pamatus neatkarīgai tiesu varai Latvijā, atjaunojot tiesisku valsti. Atgādināšu, ka viens no soļiem neatkarīgas tiesu varas atjaunošanā Latvijā bija 1992. gada decembrī pieņemtais likums "Par tiesu varu", kura izstrādāšanā būtisku ieguldījumu sniedza priekšsēdētājs Gvido Zemrībo. Tieši viņš, veicinot diskusiju un veidojot tā laika postpadomju sabiedrībā Rietumu tiesību lokam atbilstošu izpratni, lika pamatus tiesas kā neatkarīga valsts varas atzara veidošanā un tiesnešu neatkarības garantiju un ētikas standartu izstrādāšanā.

Arī tiesu varas simboli – tiesneša zvērests (svinīgais solījums), mantija un amata zīme – vienmēr atgādinās par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Gvido Zemrībo. Providence pavadījusi Zemrībo kungu, atjaunojot Augstākās tiesas tiesnešiem karmīnsarkanās krāsas mantijas, savukārt tiesnešu amata zīmē lietotais mazais un lielais ģerbonis ir apzināts lēmums veidot vienotu tiesu sistēmu.1 Tiesnešu zvērestam Augstākās tiesas priekšsēdētāju Gvido Zemrībo pievienojis bausli: "Tiesneša pienākums ir vienmēr noskaidrot patiesību un nekad nenodot to."

Īpaši gribu izcelt to, ka Gvido Zemrībo rosināja izveidot konstitucionālo justīciju vēl padomju okupācijas ap­stākļos, jo redzēja iespēju caur konstitucionālo kontroli vairot tiesiskas valsts vērtības. Gvido Zemrībo par konstitucionālās tiesas izveidošanas nepieciešamību raksta, ka "katrā valstī pastāv noteikta tiesību sistēma, ko veido normatīvie akti. Tā ir kā piramīda, kuras pamatā ir valsts pamatlikums, tas ir, konstitūcija, virs tās atrodas likumi, bet vēl tālāk instrukcijas un citi likumam pakļauti akti. Likumam ir jāatbilst konstitūcijai, bet pārējie normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā ne ar likumu, ne ar pamatlikumu. Diemžēl šī ābeces patiesība vienmēr netiek ievērota".2 Viņa paustā ideja par normatīvo aktu hierarhiju un konstitūcijas virsvadības nodrošināšanu kā vienīgo ceļu, lai veidotu tiesisku valsti, kurā tiek nodrošinātas ikvienas personas pamattiesības, būs aktuāla vienmēr.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo mūžīgi mūžos būs viens no titāniem, kurš uz saviem pleciem tur Latvijas tiesu sistēmu.

Satversmes tiesas vārdā izsaku apbrīnu un dziļu pateicību par mūža darbu, kas veltīts Latvijas justīcijai, sekmējot to, lai Latvija būtu tiesiska valsts ar augstiem standartiem tiesneša darbā, kā arī izsaku visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un kolēģiem, pavadot mūžībā Zemrībo kungu!

Prof. Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētaja


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Zemrībo G., Guļevska L. Darbs dara cilvēku. Rīga: Jumava, 2015, 106.–111. lpp.

2.  Zemribo G. Kādēļ vajadzīga Konstitucionālā tiesa. Cīņa, 05.10.1989., Nr. 229.

 

No jurisprudences Maestro atvadoties

No dzīves šķīries Gvido Zemrībo: ilggadējs Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts, zvērināts advokāts, starptautiski atpazīstams, respektēts jurists.

Apbrīnas vērts bija Zemrībo kunga entuziasms un pašaizliedzīgais ieguldījums neatkarību atguvušās Latvijas valsts tiesu un tieslietu sistēmas izveidē, nepieciešamo likumu sagatavošanā un jo īpaši tiesu varas neatkarības principa nostiprināšanā.

Viņa iniciatīva bija pamatā Augstākas tiesas plēnuma 1991. gada 11. marta lēmumam Nr. 1 "Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību", kurā Plēnums izskaidroja ANO Ģenerālas asamblejas 1985. gada 13. decembrī akceptēto tiesu neatkarības pamatprincipu piemērošanas kārtību Latvijas tiesās. Šī lēmuma 2. punktā bija uzsvērts, ka tiesas neatkarību simbolizē tiesneša zvērests, mantija un amata zīme.

G. Zemrībo bija likuma "Par tiesu varu" līdzautors, tai skaitā viens no tiesneša zvēresta teksta veidotājiem. Viņš arī iedibināja kārtību, ka zvērestu no tiesnešiem pieņem Valsts prezidents.

G. Zemrībo mūžs ir veltīts Latvijas tiesu sistēmas izveidei un nostiprināšanai.

Tieslietu nozare izsaka līdzjūtību izcilā jurista ģimenei!

Jānis Bordāns
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs

 

Augstākā līmeņa profesionālis ar pārliecību par taisnīgu tiesu

Tieslietu ministrijas darbiniekiem atmiņā vienmēr paliks Gvido Zemrībo pārfrāzētie Monteskjē vārdi: "Nevajadzīgi likumi vājina nepieciešamus likumus." Un viņa pārliecība, ka gudrs tiesnesis var glābt vāju un neveiksmīgu likumu.

G. Zemrībo bija neatkarību atguvušās Latvijas valsts tiesiskuma pamatu tēvs. Viņa uzraudzībā tika izveidotas darba grupas krimināltiesību, kriminālprocesa tiesību, administratīvo pārkāpumu procesa, civiltiesību un civilprocesa reformēšanai. Viņš pats, būdams pirmais Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, vadīja tiesu iekārtas izveides procesu, kā arī likuma "Par tiesu varu" izstrādi.

Arī vēlāk, kad pēc darba Augstākajā tiesā pievērsās advokatūrai, G. Zemrībo vienmēr aktīvi piedalījās Tieslietu ministrijas darba grupās un citos forumos, kur dalījās gan ar pieredzi, gan vērtīgu padomu. Līdz pat 2021. gadam bija pastāvīgās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei eksperts, pandēmijas apstākļos piedaloties tiešsaistes sēdēs.

Augsta atbildības sajūta un cieņpilna attieksme, izsmalcināta humora izjūta, takts un cilvēcīgums – tādu mēs pazinām G. Zemrībo.

Tieslietu ministrijas darbinieki ir pateicīgi, ka mums ir bijusi iespēja sastapt tāda līmeņa dzīves skolotāju un personību, kāds bija G. Zemrībo. Viņa dāvātā profesionālā pieredze un attieksme pret justīciju, ko esam varējuši mācīties, ir nenovērtējams ieguvums ministrijas kolektīvam.

Raivis Kronbergs
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs

 

Viens no izcilākajiem Latvijas advokātiem

2021. gada 6. augustā 88 gadu vecumā mūžībā aizgāja Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Gvido Zemrībo. Viņš bija viens no izcilākajiem advokātiem un augsti godāts Latvijas valsts patriots.

Gvido Zemrībo bija atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, zvērināts advokāts. Tāpat viņš bijis Latvijas Juristu biedrības viceprezidents.

Apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī viņam piešķirts Trīs Zvaigžņu ordeņa komandiera goda tituls. Tāpat par ilggadēju un nevainojamu darbību tieslietu sistēmā un par ieguldījumu normatīvo aktu pilnveidē Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija apbalvojusi Gvido Zemrībo ar advokātu Goda zīmi.

Savas dzīves bagātajos profesionālajos gados Gvido Zemrībo bija izkopis ļoti augstu juridisko kvalifikāciju un zināšanas civilprocesā. Tomēr viņa mūža lielākais darbs bija viņa ieguldījums darba grupā, kas izstrādāja likumu "Par tiesu varu". Šis likums ir stūrakmens neatkarīgai un demokrātiskai tiesu sistēmai Latvijā.

Ļoti skumji, ka no mums ir aizgājis izcils jurists un diplomāts, kura lomu un nozīmīgumu Latvijas jurisprudencē mēs, iespējams, apzināsimies vien pēc daudziem gadiem. Tikmēr mums atliek mācīties no viņa garīgā mantojuma un pielietot viņa atziņas dzīvē. Viena no Gvido Zemrībo mūža galvenajām atziņām bija: "Ne tikai Cilvēks dara darbu, bet arī Darbs dara Cilvēku".

Visdziļākā līdzjūtība Gvido Zemrībo tuviniekiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

 

Ne tikai cilvēks dara darbu, bet arī darbs dara cilvēku

Personīgi Zemrībo kungu iepazinu 1995. gadā. Interesants fakts, ka Gvido ir mācījies pie mana vectēva, kurš bija viņa bioloģijas skolotājs un arī kora diriģents 1. vidusskolā no 1946. līdz 1949. gadam. Sākumā es to nezināju. Gvido pārstāv paaudzi starp manu tēvu un vectēvu.

Mana personīgā iepazīšanās ar Gvido bija prozaiskāka, bet ļoti labi raksturo viņu kā cilvēku. Bija deviņdesmito gadu sākums. Latvijas advokatūras likums tika pieņemts 1993./94. gadā. Mūsu advokātiem tas bija tāds iesākuma laiks. Es biju izstudējis gan Maskavā, gan Centrāleiropas universitātē, tikko izšķīlies advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā "Bļugers un Plaude".

Caur advokātu padomi nāca zināms, ka saņemts ielūgums no Dānijas uzaicināt baltiešu advokātus, iepazīstināt viņus ar profesijas pamatiem, Skandināvijas un citu kapitālistisko valstu pieredzi utt. Grupā no Latvijas biju es, Guna Kaminska, vēl pāris cilvēku un juristi no Igaunijas un Lietuvas. Programmā bija daudz dažādu sadaļu – konference, simpozijs, gājiens uz parlamentu u.c., par ko tika informētas arī attiecīgo valstu vēstniecības. Gvido Zemrībo bija vienīgais no Baltijas vēstniekiem, kas piedalījās. Citi uzskatīja, ka viņiem ir svarīgākas darīšanas.

Vēl šodien atceros, kā pie mums pienāca Zemrībo kungs un jautāja, vai grupā ir arī kādi latvieši. Tikām uzaicināti uz pusdienām, un vienā no tostiem Gvido Zemrībo izstāstīja savu klasisko anekdoti "What about drinking?". Anekdote ir šāda: "Darbības vieta Anglija, un kāds strādnieciņš tiek tiesāts par braukšanu dzērumā. Bargs tiesnesis uzdod viņam dažādus jautājumus, beigās sakot: "What about drinking?" (Kā tur bija ar to dzeršanu?) Vīrs pieceļas un saka: "Godājamā tiesa! Vai tas bija jautājums vai priekšlikums?""

Šīs tikšanās izskaņā Zemrībo mums teica: "Ziniet, mēs ar sievu uzaicinām jūs rīt vakariņās. Vēstniecībā neesat bijuši, varēšu parādīt, iepazīsimies." Tas bija otrs spilgtais moments. Pirmais – Igaunijas un Lietuvas vēstnieki uzskatīja, ka baltiešu grupa viņiem nav svarīga, otrs – ļoti reti jūs sastapsieties ar šādu attieksmi, kā izturējās Zemrībo kungs, parādot mums godu, uzaicināja mūs vakariņās. Tā bija tāda jauka, cilvēciska saskare, ekstraordināra Latvijas vēstniekiem.

Mūsu paziņu loks bija ļoti vienkāršs – mana tēva labākais draugs un Gvido draugs bija Nikolajs Neilands. Es zināju, ka viņi spēlē tenisu, un bērnībā biju redzējis visus TV raidījumus vidusskolēniem "Aicinām piedalīties", kur viņš bija viena no galvenajām personām.

Tālākais attīstījās loģiskā secībā – es biju jau diezgan būtiskā amatā starptautiskā konsultantu uzņēmumā, uzzināju, ka Gvido ir atgriezies no Dānijas un, kā tas Latvijā bieži gadās, viņam nav darba, viņš iestājies advokatūrā. Un sāku domāt – izcila kvalifikācija! Konsultācija biznesā – viens īsti nav karotājs, vienam man ir ļoti smagi. Un es atcerējos ļoti simpātisko vēstnieku, kas nebija anonīms manai ģimenei, un piedāvāju Gvido sadarboties: "Man nepieciešams padoms sarežģītās juridiskās lietās, jums – telpas, piedāvāju savu biroju." Vienojāmies ļoti ātri, mūsu sadarbība turpinājās visus šos gadus, līdz dienai, kad Gvido aizgāja mūžībā.

Savas dzīves daudzajos profesionālajos gados Gvido Zemrībo bija izkopis ļoti augstu juridisko kvalifikāciju. Es to nojautu, uztveru tās virzienu, bet Gvido bija klasiski atstrādāta pedantiskuma un klasiskās jurisprudences procesu, sevišķi civilprocesu, zināšanas. Līdz ar to darbā kopā ar viņu vienmēr jutos komfortabli. Ja bija sarežģīta lieta, es varēju to uztvert kopumā, ja klients gribēja milzīgi iedziļināties, zināju, ka labāk par Gvido to nespēj izdarīt neviens. Un tas atstāja sevišķi labu iespaidu.

Neskatoties uz to, ka Gvido piemita diplomātisks uzvedības veids, viņš atsevišķās situācijās tiesā varēja būt skarbs un kritisks. Viņš nebaidījās arī izteikt nepopulārus viedokļus par to, ka šodien notiek likumu radīšanas halturēšana. Viņš bija līdzautors jaunam Latvijas konstitūcijas projektam, kas paredzētu tautas vēlētu prezidentu. Un viņam dziļi sāpēja Latvijas Policijas akadēmijas bezjēdzīgā likvidēšana.

Kā par cilvēku liecina autobraukšanas stils, tāpat par viņu liecību sniedza tenisa spēles stils. Viens no stiliem – ātri skriet un stipri bliezt. Zināma vecuma dēļ dažas no šīm funkcijām Gvido bija palēninātas. Bet viņš to ar uzviju izmantoja citādi, jo tenisā viens punkts nav līdzīgs otram. Pie rezultāta 0:0 ir viens spēlēšanas stils, un to skata no servētāja. Ja esi uzvarētājs un rezultāts ir 40:0, tev ir trīs iespējas šo spēli pabeigt ar uzvaru. Taču spēles stils radikāli jāmaina, ja esi zaudētājs – 0:40. Ja Gvido nevarēja uzsist stipri, tad viņš spēlēja ļoti viltīgi, meklējot pretinieka vājās vietas, atrodot tās, bieži vien pamanījās rezultātu izlīdzināt – 40:40. To, ko nevarēja ar ātrumu un spēku, viņš panāca ar taktiku un viltību. Tenisā Gvido tās bija pārpārēm.

Ļoti skumji ir apzināties, ka no mums ir aizgājis unikāls jurists un diplomāts, kura lomu Latvijas jurisprudencē mēs novērtēsim līdz galam, iespējams, pēc daudziem gadiem. Tikmēr mums atliek mācīties no viņa garīgā mantojuma un pielietot dzīvē viņa atziņas. Viena no Gvido Zemrībo mūža galvenajām atziņām bija: "Ne tikai Cilvēks dara darbu, bet arī darbs dara Cilvēku".

Jānis Zelmenis
"BDO Law" partneris, zvērināts advokāts

 

Mūža darbs tiesiskuma stiprināšanā

Padarītais gan kā atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam, gan aktīvā iesaiste pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā, tai skaitā ieguldījums nolēmumu izpildes sadaļas attīstīšanā, ir stiprinājis mūsu tiesiskuma tradīcijas. Gvido Zemrībo izdarītā mantojums ir ar mums ik dienu un paliks nākamajām paaudzēm aiz mums!

Gvido Zemrībo aiziešana mūžībā ir atstājusi Latvijas juristu saimi par vēl vienu dižgaru tukšāku.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un visas zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas vārdā vēlamies izteikt pateicību par darbu, kas ieguldīts visa mūža garumā, un izsakām visdziļāko līdzjūtību šai skumju pilnajā brīdī tuviniekiem, domubiedriem un visai Latvijas juristu saimei!

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome

Gvido Zemrībo

Dzimis 1932. gada 26. decembrī Rīgā.

Beidzis Rīgas 1. vidusskolu. 1956. gadā ar izcilību absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.

Nopelniem bagātais jurists (1987), Tiesneša augstākā kvalifikācijas klase (1991), vēstnieka diplomātiskais rangs (1994).

Darba gaitas:

1956–1958 zvērināts advokāts

1958–1960 Latvijas PSR Ministru padomes Valsts arbitrāžas arbitrs

1960–1961 Latvijas Valsts universitātes asistents

1962–1971 Latvijas PSR Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis

1971–1985 Latvijas PSR Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks

1985–1990 Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs

1990–1994 Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs

1994–1998 Latvijas Republikas vēstnieks Dānijā un Īslandē

Kopš 1998. gada zvērināts advokāts

1960.–1994. gadā lasījis lekcijas LU Juridiskajā fakultātē civilprocesā un Rietumvalstu salīdzinošajās konstitucionālajās tiesībās.

1990.–1993. gadā uzstājies ar referātiem Pjudžet Saunda, Kolumbijas, Ješivas, Mičiganas un Džortaunas universitātēs ASV. Piedalījies starptautiskos semināros un konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Norvēģijā, Itālijā, Spānijā.

1999.–2009. gadā Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors.

Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis 5. Saeimas vēlēšanās. Latvijas Juristu biedrības valdes loceklis.
Senatora A. Lēbera piemiņas fonda valdes priekšsēdētājs.

Autobiogrāfija "Darbs dara cilvēku" (2015) (Līdzautors)

Apbalvojumi: Dannebroga ordeņa Pirmās klases komandors (Dānijas karaliene Margrēte II, 1997), Tieslietu sistēmas Goda zīmes 1. pakāpe (2008), Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira (2011).

Vaļasprieks: teniss. Bijis Latvijas Tenisa savienības prezidents un Vadības komitejas loceklis. Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

Miris 2021. gada 6. augustā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Latvijas juristu saime atvadās no Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja un zvērināta advokāta Gvido Zemrībo. Jurista Vārds, 17.08.2021., Nr. 33 (1195), 6.-9.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 17. Augusts 2021 /NR. 33 (1195)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties