Ministru kabinets, reaģējot uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu straujo pieaugumu, kā arī ievērojot Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, 2021. gada 10. augustā izsludināja ārkārtas stāvokli atsevišķās administratīvajās teritorijās.¹

Ārkārtas stāvoklis izsludināts ar Ministru kabineta rīkojumu, kam pievērsta ne tikai plašu mediju, bet arī vairāku nevalstisko organizāciju uzmanība, rezultējoties cita starpā atklātā vēstulē Latvijas augstākajām amatpersonām.² Vienlaikus arī tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Saeimai un Ministru kabinetam, uzsverot, ka, pirmkārt, valstij ir pienākums raudzīties, lai ierobežojumi būtu tiešām nepieciešami. Otrkārt, šiem ierobežojumiem nebūtu nesamērīgi jāierobežo cilvēktiesības, un, treškārt, Latvijai ir pienākums pildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies.³ Tomēr, vai Ministru kabineta rīkojums atbilst cilvēktiesībām, izvērstāku komentāru šajā numurā sniedz Aleksejs Dimitrovs.

Savukārt pašas situācijas kontekstā būtu vērts atgādināt, pirmkārt, kā tā ir izveidojusies. Otrkārt, to, ka centrālajam jautājumam jābūt nevis par to, kura valsts būs "nežēlīgāka" savos pieņemtajos lēmumos, bet gan par cilvēkiem, kuri šobrīd, kamēr lasāt šo sleju, atrodas pie robežas un faktiski ir "iesprūduši" starp valstīm.

Kopumā esošā situācija izveidojusies, jo, reaģējot uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, vairs netiek ierobežota nelegālo imigrantu plūsma pāri Baltkrievijas robežai.⁴ Lai arī saprotams, ka tas ir Balkrievijas prezidenta atbildes solis uz Eiropas Savienības sankcijām, kuras savukārt ir reakcija uz aviosabiedrībai "Ryanair" piederošās lidmašīnas piespiedu nolaišanos Minskā, tomēr Latvijai, pieņemot lēmumus, nebūtu jāvadās no "emocijām". Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij, pieņemot lēmumus, jāņem vērā pienākumi, kuri izriet no starptautiskām saistībām, kā arī Eiropas Savienības tiesības, kas nosaka atbilstošu rīcību, kad robeža tiek šķērsota nelikumīgi.

Minētais vēlreiz apliecina visiem zināmu patiesību, ka lēmumiem jābūt pārdomātiem un izsvērtiem. Tas tā ir, lai sasniegtu mērķi, kas ne tikai atbilst visām uzņemtajām saistībām, bet arī nenonāk pretrunā cilvēktiesībām. Vienlaikus būtiski atcerēties arī to, ka pieņemtie lēmumi ietekmē nevis lietas, bet cilvēkus un to dzīvi, kas vēl jo vairāk ir pamats skrupulozi izvērtēt jebkuru rīcību, kurai ir sekas un ietekme uz citiem.