Patiesības noskaidrošana civilprocesā vienmēr bijusi aktuāla tēma. Juridiskajā literatūrā ir izteikti dažādi viedokļi par to. Katram lietas dalībniekam civilprocesā var būt sava patiesība. Ko nozīmē – var būt sava patiesība? Vai tā ir pilnīgi vai daļēji izklāstīta patiesība? Vai faktu noklusēšanas gadījumā var uzskatīt, ka patiesība ir pateikta un noskaidrota? Kāda loma ir tiesai, noskaidrojot patiesību civilprocesā?
Patiesības noskaidrošana civilprocesā vienmēr bijusi aktuāla tēma. Juridiskajā literatūrā ir izteikti dažādi viedokļi par to.1 Katram lietas dalībniekam civilprocesā var būt sava patiesība. Ko nozīmē – var būt sava patiesība? Vai tā ir pilnīgi vai daļēji izklāstīta patiesība? Vai faktu noklusēšanas gadījumā var uzskatīt, ka patiesība ir pateikta un noskaidrota? Kāda loma ir tiesai, noskaidrojot patiesību civilprocesā?
Būdams Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis, Egils Levits 2018. gadā, runājot Latvijas tiesnešu konferencē par tiesneša neatkarības aspektiem, pauda šādu viedokli: "Tiesnesim ir jāatpazīst situācija, kad viņš tiek izmantots kā instruments, lai, formāli "pareizi" piemērojot likumu, tiktu sasniegts prettiesisks vai neētisks rezultāts. Tas nozīmē, ka viņam ir jāprot saskatīt "aiz" likuma stāvošos morāles principus, un likums jāpiemēro tā, lai šie morāles principi netiktu aizskarti. [..]. Krasas, acīmredzamas nesakritības gadījumā tiesnesim jādod priekšroka morāles principiem."2 Kādā grāmatā autors ir atradis šādu aforismu: "Ja ļaudis būtu taisnīgi, tiesneši varētu iet atpūtā."3
Savukārt azerbaidžāņu pasakā ir šāds stāsts, kas raksturo nepatiesu cilvēku: "Reiz, kad Molla bija par kaziju,4 kāds viltīgs bagātnieks atstiepa pie viņa savu kaimiņu, nerunīgu vientiesi, un sacīja: "Es nosapņoju, ka viņš man ir parādā. Tagad es prasu, lai parādu atdot, bet viņš atsakās." Mazliet padomājis, Molla teica: "Tev taisnība! Ja jau tu tā nosapņoji, tad viņš noteikti ir tev parādā. Bet no tām nolāpītajām likumu grāmatām nevar tikt gudrs. Likums neļauj atprasīt nosapņotu parādu. Tāpēc ej un liecies gulēt. Un, ja nu redzēsi atkal to pašu sapni, tad nemosties vis augšā, bet skrien pie manis, un es atprasīšu tavu naudu."5
No minētās pasakas var redzēt, ka viltīgajam bagātniekam nebija pat kauna griezties tiesā, lai atprasītu nosapņotu parādu. Rodas jautājums – vai mūsdienās var būt tādas situācijas? Autors ir pārliecināts, ka pieredzējušais advokāts vai jurists varētu pastāstīt vismaz vienu līdzīgu "pasaku" no savas prakses. Savukārt pieredzējušajam tiesnesim tādu "pasaku" varētu būt daudz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
