I. Par starptautiskās preču pirkuma–pārdevuma līgumu konvencijas piemērojamību
Inese Sakārne, LU Juridiskās fakultātes studente, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
ANO 1980.gada konvencijas par starptautiskajiem preču pirtkuma–pārdevuma līgumiem (turpmāk tekstā — Konvencija) 1. līdz 3., 6., 10. un 95.pants satur galvenos noteikumus Konvencijas piemērojamības noteikšanai. Šie panti veido sistēmu, kas nosaka Konvencijas piemērošanu starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem.
Konvencijas piemērošanas vispārīgi jautājumi
Konvencija paredz tikai vienu nosacījumu preču pirkuma–pārdevuma līguma starptautiskumam, un tā nosaka, ka uzņēmumiem, kuri noslēdz preču pirkuma–pārdevuma līgumu, ir jāatrodas dažādās valstīs.
Tālāk Konvencija nosaka divus Konvencijas piemērošanas gadījumus, un tie ir: a) šie uzņēmumi atrodas valstīs, kuras ir Konvencijas Līgumslēdzējas valstis; b) atbilstoši starptautisko privāto tiesību normām, ir piemērojamas Līgumslēdzējas valsts tiesības.
Tomēr līguma starptautiskumam ir jāizriet no līguma, pušu starpā esošām vai pirms tam pastāvējušām lietišķajām attiecībām vai informācijas apmaiņas atbilstoši Konvencijas 1.2. pantam. Tātad pusēm, noslēdzot līgumu, ir jāapzinās fakts, ka otra puse ir ārvalstu uzņēmums.1 Lai gan šis noteikums ierobežo Konvencijas piemērošanu, tas aizsargā pušu intereses, jo tikai gadījumos, kad puse konstatē līguma starptautiskumu, Konvencija ir piemērojama.2
Piemērojot Konvencijas 1.pantu, līguma komerciālais vai tā civilais raksturs netiek ņemti vērā. Lai gan Konvencija lielākoties ir paredzēta komerciālā pirkuma regulēšanai, tā nenošķir komerciālos līgumus no civilajiem. Šāds noteikums ir iekļauts, lai nerastos domstarpības, jo ne visās valstīs pastāv īpaši komercdarbību regulējošie noteikumi. No otras puses, lai ierobežotu no šī noteikuma pārāk plaši izrietošo Konvencijas piemērojamību un neradītu pārāk lielu nastu privātpersonām,3 Konvencijas 2.a pantā ir noteikums, ka Konvencija nav piemērojama, ja pārdod preces, kuras iegādātas personiskajām, ģimenes vai mājsaimniecības vajadzībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.