Saprotami un caurspīdīgi lobēšanas noteikumi jeb tiesiskais regulējums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Publiskās varas personām lobēšanas aktivitātes ļauj apzināt dažādus viedokļus, savukārt privātpersonām tā ļauj ietekmēt politiku. Piemēram, jau 2003. gadā Briselē darbojās aptuveni 15 000 lobistu, kas centās ietekmēt Eiropas Savienības likumdošanu, bet aptuveni 2600 īpašo interešu grupas tur izveidoja savu fizisku pārstāvniecību.
Lobēšana var izpausties dažādos veidos, proti, ne vienmēr lobistu mērķis ir kāda trešajām personām saistoša normatīvā akta pieņemšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
