28. Septembris 2021 /NR. 39 (1201)
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas atklātība Eiropas Savienības politikas nacionālajā līmenī
Olafs Grigus
"Sabiedrība par atklātību – Delna" pētnieks 

Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" (turpmāk – Delna) ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" nodaļa Latvijā. "Transparency International" darbojas kopš 1993. gada, Delna – kopš 1998. gada. Viena no jomām, kur Delna strādā atklātības veicināšanas virzienā, ir lobēšana. Delna ir sekojusi līdzi Latvijas lobēšanas regulējuma izstrādes procesam un iniciatīvām šajā virzienā, kas plānotas jau vairāk nekā 10 gadus.

Šajā rakstā īsi pievērsīšos tam, kā lobēšana tiek regulēta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa politikas veidošanā. Tomēr, ņemot vērā Latvijas Saeimā 2019. gadā uzsākto lobēšanas regulējuma izstrādi, ar kura palīdzību paredzēts lobēšanas aktivitātes padarīt atklātākas un veicināt sabiedrības iesaisti, lielākā uzmanība šajā rakstā veltīta Eiropas Savienības Padomei (turpmāk – ESP) un nacionālā līmeņa politikas veidošanas procesiem, ciktāl tie attiecas uz ES politiku. Rakstā skaidrota ne vien izpildvarā īstenotā politiskā pārraudzība pār ES politikas veidošanu, bet arī nacionālā likumdevēja potenciālā loma, īstenojot pārraudzību un ieviešot ES tiesību aktus. Raksta noslēgumā sniegti priekšlikumi, kā daļa šo apsvērumu būtu ņemami vērā, izstrādājot Latvijas lobēšanas regulējumu.

 

1. ES politikas veidošanas atklātība – ES institūcijas un saikne ar nacionālo līmeni

Šajā sadaļā īsi pievērsīšos jautājumam par to, kādas ES institūcijas ir iesaistītas politikas veidošanā, to lobēšanas atklātībai un saiknei ar nacionālo līmeni. Proti, atbildēšu uz jautājumu par to, kurus procesus ES līmeņa lobēšanas regulējums nenosedz.

Alianse lobēšanas atklātībai un ētikas regulējumam ES (turpmāk – ALTER-EU) 2010. gadā publicēja materiālu par privātā sektora lobēšanas aktivitāšu atklāšanu un nepieciešamajām iniciatīvām šai sakarā. Šie priekšlikumi starp citiem mērķiem lielā mērā attiecas uz to, kā palielināt lobēšanas atklātību Eiropas Komisijā (turpmāk – EK), kā arī Eiropas Parlamentā (turpmāk – EP) un novērst interešu konfliktus.1 Domājot par ES jautājumu lobēšanu, jāņem vērā, ka tieši EK ir atbildīga par ES tiesību aktu projektu sagatavošanu. Arī šobrīd esošais ES lobēšanas regulējums pamatā regulē EK un EP amatpersonu darbības atklātību.

Vērts pievērsties arī jautājumam, vai ES līmeņa institūciju amatpersonas, piemēram, EP deputāti, ir iesaistīti nacionāla līmeņa politikas veidošanas pārraudzības procesos. Piemēram, Tapio Raunio (Tapio Raunio)2 2000. gadā veica pētījumu, cik lielā mērā EP deputāti, īstenojot saziņu ar savām nacionālā līmeņa partijām un pastarpināti arī nacionālā likumdevēja deputātiem, pilda šo lomu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties