Ieslodzījuma izpildes ietvaros nākas sastapties ar ļoti dažādām situācijām, un viena no tām ir gadījums, kad nomirst ieslodzītajam tuvs radinieks. Labi zinām, kā notiek atvadīšanās no miruša radinieka brīvībā, bet diezgan neskaidri sabiedrībai varētu būt procesi, kas šādos gadījumos notiek ieslodzījuma vietā.
Īsumā raksturojot šo procesu, jāsaka, ka līdz 2020. gadam tikai notiesātie noteiktā soda izciešanas režīma pakāpē1 varēja lūgt atļauju brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam īslaicīgi atstāt cietumu, lai apmeklētu tuva radinieka bēres. Apcietinātajiem šādu tiesību nebija. Praksē šādu atļauju varēja iegūt diezgan retos gadījumos, jo notiesātā iepriekš neplānota izlaišana no brīvības atņemšanas iestādes bija un ir saistīta ar būtisku risku sabiedrībai, kā arī diezgan lielu izaicinājumu pārvarēšanu arī pašam notiesātajam. Papildus praksē pastāvēja nerakstīta iespēja, ka cietumi atļāva notiesātā radiniekiem mirušo nogādāt cietuma teritorijā, kur notika īsa atvadīšanās. Šāda atvadīšanās, protams, nenotika tādos apstākļos, kā esam to ieraduši redzēt brīvībā, un tam bija savi drošības riskos pamatoti iemesli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.