Autore turpina aplūkot iepriekšējā rakstā1 iesākto tematu par personas reputācijas aizskārumiem ar patiesu informāciju. Pirmajā rakstā apskatīts, kas ir reputācijas jēdziens un tā saturs, tika noteikts nepieciešamā aizskāruma apmērs, lai konstatētu reputācijas aizskārumu, un analizēts, kādos gadījumos reputācija var tikt aizskarta gan ar patiesu, gan nepatiesu informāciju.
Šajā rakstā analizēti esošie aizskāruma samērīguma izvērtēšanas kritēriji, ierosināti izvērtējuma aspekti patiesas informācijas gadījumā un īsumā analizēti personai pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
