Biometriskie dati (piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati) ir īpašās kategorijas personas dati, un to apstrāde, lai veiktu unikālu personas identifikāciju, ir aizliegta. Atsevišķi izņēmumi šim aizliegumam noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punktā.

Šos datus izmanto visdažādākajiem nolūkiem, sākot ar Smart-ID un beidzot ar tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, lai meklētu aizdomās turēto personu datubāzēs, identificētu cilvēku tirdzniecības upurus, kā arī veiktu citas darbības, kas saistītas ar identifikāciju. Vienlaikus tomēr jāpatur prātā, ka, piemēram, fizisku personu biometriskajai tālidentifikācijai paredzētu mākslīgā intelekta sistēmu tehniskās neprecizitātes var radīt arī neobjektīvus rezultātus, kas var būt par pamatu diskriminējošiem lēmumiem.

Eiropas Parlaments (EP) 2021. gada 6. oktobra rezolūcijā izteica aicinājumu aizliegt jebkādu biometrisko datu, tostarp sejas attēlu, apstrādi tiesībaizsardzības nolūkos, kas noved pie masveida novērošanas publiski pieejamās vietās. Tāpat EP aicināja Eiropas Komisiju vairs nefinansēt biometriskos pētījumus, biometrisko sistēmu ieviešanu vai arī programmas, kas var izraisīt neselektīvu masveida novērošanu sabiedriskās vietās.¹

Vienlaikus šajā rezolūcijā EP vērsa uzmanību uz to, ka būtu jāaizliedz tiesībaizsardzības iestāžu darbā izmantot tādas privātas sejas atpazīšanas datubāzes kā Clearview.ai. Minētajā datubāzē ietverti vairāki miljardi attēlu (arī Eiropas Savienības pilsoņu), kas iegūti arī no tādiem sociālajiem tīkliem kā Facebook, Twitter un Instragram. Šis amerikāņu sejas atpazīšanas uzņēmums ikvienam interesantam piedāvā ar aplikācijas starpniecību piekļuvi savai datubāzei, kas attiecīgi nozīmē, ka tiek nodrošināta iespēja iegūt informāciju par personu, neievērojot datu aizsardzības nosacījumus.

Papildus EP vērsa uzmanību arī uz pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" finansētiem pētniecības projektiem. Piemēram, tika apskatīts projekts iBorderCtrl jeb "viedā melu detektēšanas sistēma", kas profilē ceļotājus. Pieminams arī tas, ka šajā rezolūcijā EP vēlreiz aktualizēja jautājumu saistībā ar dronu jeb bezpilota gaisa kuģa izmantošanu policijas darbā, norādot, ka šim jautājumam būtu jāpiemēro daudz stingrāks regulējums, nekā tas ir šobrīd.

Tādējādi EP šajā rezolūcijā norādīja uz riskiem un jautājumiem, kurus būtu jārisina Eiropas Komisijai 2021. gada 21. aprīlī publicētā priekšlikuma regulai par mākslīgo intelektu ietvaros, ņemot vērā, ka šī priekšlikuma viens no aspektiem ir biometriskie dati.² Vienlaikus uzsverams, ka, lai arī minētais priekšlikums regulai šobrīd atrodas pirmajā lasījumā, tomēr tā attīstībai jāseko līdzi kaut vai tikai tādēļ, ka regula būs tieši piemērojama un jautājumi mākslīgā intelekta šķērsgriezumā skar katru no mums, jo ir daļa no ikdienas dzīves!