19. Oktobris 2021 /NR. 42 (1204)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par nepieciešamību valsts valodai atrast politisku aizbildni
2
Pirmo reizi atzīmējot Valsts valodas dienu
Dr. iur.
Ringolds Balodis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors 

"Ja mēs cienām savu valsti, tad mēs cienām valsts valodu. Kur ir valsts, tur ir valsts valoda. Šī valsts valoda Latvijā nevar būt cita kā latviešu valoda."

(Kārlis Skalbe, 4. Saeimā debatējot par valsts valodas tiesisko regulējumu)1

Latvijas Republikā atšķirībā no daudzām citām valstīm tiek lietots jēdziens "valsts valoda", nevis "oficiālā valoda", akcentējot latviešu valodas simbolisko un integratīvo, nevis šauri instrumentālo lomu. Tādējādi latviešu valoda nav tikai komunikācijas līdzeklis (komunikācijas valoda)2 personām ar valsts un pašvaldību institūcijām, bet valoda ir būtisks Latvijas konstitucionālās identitātes elements, kā arī vienlaikus valsts suverenitātes izpausme, kas atklāj valsts integritāti un nedalāmību.3 Pavisam nesen viena no Latvijas kaimiņvalstu konstitucionālajām tiesām savas valsts valodas aizsardzību ierindoja nacionālo drošības jautājumu lokā.4 Latvija valodas nacionālās drošības aspektu skaidri izjuta 2012. gada tā sauktā valodas referenduma laikā, kad politiskās elites samulsums izpaudās savstarpēji pretrunīgā valsts orgānu darbībā, kas skaidri parādīja valsts negatavību šāda tipa apdraudējumiem.

Liels gandarījums par to, ka šogad likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 13. Saeima ir iestrādājusi grozījumus, kas kalendārā 15. oktobri nosaka par atzīmējamu dienu – Valsts valodas dienu.5 Iniciatīvas autors ir Valsts prezidents Egils Levits, kura ieskatā tieši šis gada datums6 ir vispiemērotākais oficiālās valodas cildināšanai. Jāsaka, dienas izvēle ir simboliska un cieši saistīta ar valsts valodas normatīvo aspektu: 1998. gada 15. oktobrī Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti piektie Satversmes grozījumi,7 kas beidzot latviešu valodai piešķīra konstitucionālu vērtību, Satversmes 4. pantā ierakstot: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda." Minētais notikums ir atzīmējamas dienas vērts, jo jāatzīst, ka pirmajā neatkarības periodā nostiprināt šo vērtību Satversmē neizdevās, bet 1993. gada jūlijā, Satversmi atjaunojot, nevienam nebija ienācis prātā, ka līdz ar to spēku zaudējušai LPSR Konstitūcija ir kāds 73.1 pants, kur 1989. gadā ar sajūsmu tika ietverts valodas konstitucionālais statuss.

Piekrītot Valsts prezidentam par datuma izvēli, jo tas vislabāk akcentēs latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas simbolisko un konstitucionālo vērtību Latvijas valsts iekārtā,8 mani nepamet zināma skepse, vai ar svētku normativizēšanu pietiks, lai stiprinātu valodas pozīcijas,9 veicinot modernas, atvērtas latvietības koncepcijas iedzīvināšanu, kā arī tiks sekmēta mazākumtautību iesaiste.10 Jā, mums ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, bet dzīve liecina, ka pat nopietni valstiska līmeņa jautājumi, ja tiem nav politiska ceļavēja, nogulstas lielajā valdības darbu kaudzē. Visbiežāk prioritāru vietu valdības darāmo jautājumu lokā iegūst tie, kurus "pabaksta" kāda pie varas esošā politiskā partija (piemēram, demogrāfijas jautājums) vai uz jautājuma risināšanu uzstāj ārējs spiediens. Nesens piemērs ir pārnacionālais spiediens par "netīro naudu" banku sektorā, kas izraisīja "kapitālo remontu" banku sektorā un FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Valsts valodas gadījumā ārējs spiediens var būt tikai negatīva rakstura (atcerēsimies likuma pieņemšanas procesu 1995.–1999. gadā!), jo mūsu kultūra un mūsu valoda interesē vien tikai mūs pašus.

 

Kāda ir situācija ar valsts valodu Latvijā

Latviešu valoda kā valsts valoda Latvijā mums bija11 divus gadus pirms Neatkarības deklarācijas, laika gaitā ir mainījies vien atsevišķu jautājumu noregulējums. Valsts valodas zināšanas ir priekšnoteikums un nepieciešams nosacījums pilsoņu pilnvērtīgam darbam valsts un pašvaldību iestādēs, tāpat kā saziņai ar tām. Cita lieta ir privātais sektors un sadzīve, un nelāga, urdoša sajūta, ka tomēr viss nav izdarīts, kā nākas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
!!!!
20. Oktobris 2021 / 13:40
1
ATBILDĒT
Paldies, Ringold, par rakstu! Tikai diez vai tas sasniegs adresātu - mūsu vājos politikāņus, kuri nespēj domāt valstiskā līmenī!!!!
Autors > !!!!
20. Oktobris 2021 / 21:52
0
ATBILDĒT
Citreiz ir jāuzraksta, ko domā. Kādā senā budistu (precīzāk dzenbudistu) pastāstā, skolnieks prasa savam skolotājam, ko tas ieteiktu tādam apoliptiskai situācijai, kad kādu dienu pasauli viscaur pārklātu necaurredzama, baisa tumsa. Skolotājs neminstinoties atbildēja, ka par spīti visam ir jāiededzina svece un klusi no sirds jālūdzas lai nolāpītā migla izklīst. Šāda tipa raksts citreiz ir tāda, kā sekošana šim budistu skolotāja padomam. Un tad ja viņi neko? Ko tad samierināties vai? :):):)
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties