Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā primāri aplūkota rīcība gadījumā, kad dzīvojamo telpu īres līgums noslēgts pēc Īres likuma spēkā stāšanās, tomēr atsevišķi ieskicēta Īres likuma ietekme šajos aspektos arī uz iepriekš noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem.
Īres līguma grozīšana
Lai arī Īres likums ir spēkā vien dažus mēnešus un uz tā pamata noslēgto īres līgumu apjoms, visticamāk, vēl nav liels, var droši pieņemt, ka tomēr to slēdzēji jau saskaras ar interesi vai vajadzību grozīt īres līguma noteikumus, piemēram, grozot īres maksu vai tās samaksas kārtību, piešķirot īrniekam plašāku tiesību apjomu, iemitinot dzīvojamā telpā kādas personas (tās norādāmas līgumā) vai tamlīdzīgi.
Īres līgums ir viens no civiltiesisko līgumu veidiem, un puses ir brīvas to noteikumu izstrādāšanā un arī vēlākā grozīšanā, ciktāl normatīvie akti tieši nenosaka citādi. Tā kā īres līgumam pieļaujama tikai rakstveida forma, arī jaunā jeb grozītā pušu griba vienmēr noformējama rakstveidā. Šis noteikums arī īpaši nostiprināts Īres likuma 8.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.