Kopš tiesību zinātņu studiju laikiem atmiņā iespiedies jurista darba ikdienā piemērojamais tiesību pamatprincips, ka privāttiesībās ir atļauts viss, kas nav aizliegts. Tātad faktiski privāttiesību jomā ikvienam ir rīcības brīvība. Taču – tikai līdz zināmam brīdim, jo likumdevējam ir dota privilēģija pateikt: "Tev nebūs to vai tā darīt!" Skan, protams, prozaiski un nedaudz kā viens no 10 Bībeles baušļiem, tomēr tik ļoti reāli. Šī realitāte, piemēram, dzīvojamo telpu izīrētāju sasniedz brīdī, kad tam ir nepieciešamība iekļūt īrnieka īrētajās dzīvojamās telpās, jo ir reālas un pamatotas bažas, ka īrnieks bojā dzīvojamo telpu vai māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus.

Savukārt normatīvais regulējums ir nepielūdzams – izīrētājam ir pienākums nodrošināt īrniekam iespēju netraucēti lietot dzīvojamās telpas visu īres līgumā noteikto laiku.