Izīrētāja un īrnieka tiesības un pienākumi iepriekš tika reglamentēti likumā "Par dzīvojamo telpu īri", bet tagad tie noteikti Dzīvojamo telpu īres likumā. Tas gan nemaina problēmu, ko uzrāda līdzšinējās tiesu prakses analīze, proti, autora profesionālā pieredze ļauj secināt, ka strīdus situācijās atbildīgā subjekta noteikšana, ja pašvaldības kā izīrētāja vārdā darbojas pilnvarnieks (piemēram, SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde"), sagādā grūtības. Ar šo rakstu autors vēlas vērst uzmanību uz problēmu, kas saistīta ar īres līguma subjekta noteikšanu, ja pašvaldības vārdā darbojas pilnvarnieks.
Saskaņā ar iepriekš spēkā bijušā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 5. pantu valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdza valdītājs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
