26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesvedības īpatnības dzīvojamo telpu īres lietās
Dr. iur.
Daina Ose
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente 

Līdz ar jauna Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu 2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā arī grozījumi Civilprocesa likumā, no kuriem daļa skar arī līdz šim vienu no komplicētākajiem jautājumiem – dzīvojamo telpu īri. Ar šiem grozījumiem, pastāvot jau esošajai strīda izskatīšanai prasības tiesvedībā, likumā noteiktos gadījumos tiek pieļauta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ar dzīvojamo telpu īri saistītajās lietās.

Privāttiesiskās attiecības, kurās nereti iesaistāmies, slēdzot līgumus vai radot faktisku vai tikai šķietamu aizskārumu kādas citas personas tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm, var rezultēties ilgstošās un finansiāli dārgās tiesvedībās. Pie šādām tiesiskajām attiecībām ir pieskaitāma arī dzīvojamo telpu īre. Jebkuri jautājumi, kas izriet vai ir saistīti ar nodibinātajām dzīvojamo telpu īres attiecībām un kuru risinājums nav atrasts, izīrētājam un īrniekam savstarpēji vienojoties, rada tiesvedības riskus. Prasības tiesvedība, kas pieļauj strīda izskatīšanu vairākās tiesu instancēs, dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr sniedz gaidīto gandarījumu pusei, kuras labā tiek taisīts tiesas spriedums. Tā iemesls var būt gan novēlots taisnīgums, kurš ilgstošā tiesvedībā radījis neatgūstamus materiālos zaudējumus kādai no pusēm, gan emocionālā spriedze, kuru strīda puses piedzīvo tiesvedības procesa gaitā.

Procesuālo problēmu risinājums nereti ir cieši saistīts ar materiāltiesisko regulējumu attiecīgajā jomā. Tādēļ kā priekšnoteikums dzīvojamo telpu īres jautājumu ātrākai izskatīšanai tiesā ir šo attiecību regulējuma jauns materiāltiesiskais regulējums atsevišķos, biežāk tiesvedībām pakļautos gadījumos, kas vērsti uz acīmredzamu saistību neizpildi, izslēdzot esošās smagnējās procedūras un atsevišķu jautājumu risināšanai likumā noteiktos ilgos brīdinājuma vai paziņojuma termiņus. Radot šādu materiāltiesisko regulējumu, vienlaikus ir jāpatur prātā, ka dzīvojamo telpu īres jautājumam ir sociālā un ekonomiskā funkcija, nodrošinot mājokļa pieejamību lielai daļai sabiedrības, kad svarīgi ir arī līdzsvarot izīrētāja un īrnieka savstarpējo tiesību un pienākumu apjomu.

Līdz ar jauna Dzīvojamo telpu īres likuma1 pieņemšanu 2021.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Dzīvojamo telpu īres likums
— likumi.lv —
Civilprocesa likums
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties