26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Patvarība dzīvojamo telpu īres tiesībās
Mg. iur.
Dace Vārna
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste, Biznesa augstskolas "Turība" lektore 

Šajā rakstā autore aplūkos patvarību mājokļa neaizskaramības tiesību kontekstā. Vienlaikus rakstā tiks izvērtētas patvarības izpausmes gadījumos, kad tiesības uz mājokļa neaizskaramību konfliktē ar īpašuma tiesībām, un pievērsīsies jautājumam par trešo personu tiesībām iekļūt mājoklī, lai nodrošinātu pārvaldīšanas darbības. Autore apskatīs esošo tiesību aizsardzības regulējumu patvarības gadījumos, praksē konstatētās problēmas un vērsīs uzmanību uz atsevišķiem risinājumiem regulējuma piemērošanas aspektā.

Juridisko terminu skaidrojošā vārdnīcā patvarības jēdziens skaidrots kā "rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības, arī patvaļa. Patvarība, patvaļa izpaužas kādas darbības izdarīšanā, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības apstrīd valsts, pašvaldība vai kāda cita fiziska vai juridiska persona".1

Ar patvarību kā tiesiskā nihilisma izpausmi var tikt apdraudētas ne tikai fizisko un juridisko personu intereses, bet arī valsts pārvaldes kārtība, tāpēc patvarības aizliegums kvalificēts gan civiltiesībās (piemēram, valdījuma aizsardzība), gan administratīvajās tiesībās (traucējumu radīšana īrētās dzīvojamās telpas lietošanā), gan krimināltiesībās (mājokļa neaizskaramība). Lai runātu par notikušu patvarības faktu, ir jākonstatē, ka persona rīkojusies, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību.

Šajā rakstā patvarību autore aplūkos mājokļa neaizskaramības tiesību kontekstā. Vienlaikus rakstā tiks izvērtētas patvarības izpausmes gadījumos, kad tiesības uz mājokļa neaizskaramību konfliktē ar īpašuma tiesībām, un pievērsīsies jautājumam par trešo personu tiesībām iekļūt mājoklī, lai nodrošinātu pārvaldīšanas darbības (Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 7. punktā minētais pienākums). Par tiesību uz mājokļa neaizskaramību aizskārumu var runāt gan tad, ja kāds ir prettiesiski iekļuvis personas mājoklī neatkarīgi no tā, vai tas ir radījis kādas sekas vai nav, gan tad, ja kādas citas personas prettiesiskas rīcības rezultātā persona ir zaudējusi iespēju izmantot savu mājokli.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Dzīvojamo telpu īres likums
— likumi.lv —
Dzīvokļa īpašuma likums
— likumi.lv —
Civilprocesa likums
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties