26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likums denacionalizēto namu īpašnieku un īrnieku attiecībās
Inita Jurka
Zvērināta advokāte, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš" partnere 

Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma izstrādes gaitā izvērsās garas diskusijas par jautājumu, kas saistīts ar denacionalizēto namu īrniekiem. Likumdevējam bija jāveic politiska izšķiršanās, kā sabalansēt šādu namu īpašnieku un to īrnieku intereses, pārejot uz jaunu regulējumu. Turklāt uzreiz bija skaidrs, ka risinājums nav rodams vien jaunajā īres likumā, bet daudz plašākā tvērumā arī ārpus šī likuma robežām.

Ieskats vēsturē

Pēc padomju okupācijas varas nodibināšanas 1940. gadā masveidā tika nacionalizēti īpašumi, tostarp arī dzīvojamie nami. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" tika noteikts, ka tie namīpašumi, kuri padomju gados nacionalizēti vai atsavināti, ir atdodami bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izņemot namīpašumus, kuri pret atlīdzību jau pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā uz notariāli apliecinātu līgumu pamata.

Šo likumu sākotnējā redakcija noteica, ka īpašniekiem ir obligāti denacionalizētā vai atdotā nama līdzšinējā valdītāja noslēgtie īres līgumi. Lielā daļā no šiem namiem joprojām dzīvo īrnieki, kas īres līgumus slēguši vēl pirms īpašuma tiesību atjaunošanas. Tolaik pamatā tika slēgti tipveida līgumi, kur netika noteikts līguma darbības termiņš. Noteikumi par īres maksu aprobežojās ar pienākumu savlaicīgi veikt īres un komunālo maksājumu samaksu, jo īres maksas apmēra noteikšana tika deleģēta Latvijas Republikas Ministru padomei.

Vienlaikus Latvijas Republikas Ministru padomei 1991. gadā nākamo dažu mēnešu laikā tika uzdots izstrādāt regulējumu par kompensāciju izmaksām un atvieglotiem kreditēšanas noteikumiem denacionalizēto namu īrniekiem, kuri uzņemti uzskaitē citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas saņemšanai sakarā ar namīpašuma denacionalizāciju un kuri izteikuši vēlēšanos celt individuālo dzīvojamo māju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties