Drīz noslēgsies otrais gads, kopš pasaule iepazina Covid-19 pandēmiju. No sākotnējās naivās pārliecības, ka tā mūs neskars, un tai sekojošajām cerībām, ka briesmas, kas tomēr sasniedza arī Eiropu, kaut kādā brīnumainā veidā beigsies dažu mēnešu laikā, šobrīd esam nonākuši līdz traģiskākajai situācijai veselības aprūpē, kāda jebkad līdz šim ir bijusi, un vienlaikus arī nepieciešamībai pieņemt realitāti – pandēmija diemžēl netaisās atkāpties, un "ar to jāmācās sadzīvot" (mediķu un virusologu vārdiem runājot).

Cerības, ka pāris nedēļu ieslēgšanās katram savā dzīvesvietā ļaus pēc tam atgriezties "vecajā realitātē", 2020. gada pavasarī izrādījās veltīgas. Kopš šī gada pavasara modās jaunas cerības uz situācijas normalizāciju – ja lielākā daļa sabiedrības vakcinētos. Diemžēl arī tās Latvijā – tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs – nepiepildījās, jo liela daļa sabiedrības šim risinājumam nepiekrita. (Par šo bijušā sociālistisko valstu bloka kopīgo iezīmi noteikti tiks uzrakstīti vēl daudzi medicīnas vēstures un sociologu darbi, meklējot vainu gan kopīgajā vēsturē un reliģiskajos uzskatos, gan mūsdienu politikas problēmās, kuru dēļ austrumeiropieši neuzticas mediķiem un politiķiem, kā arī noraida savstarpējās solidaritātes principu sabiedrības dzīves organizācijā.)

Viļņveidīgi šūpojoties līdzi saslimstības rādītājiem, savu darba dzīvi tai pielāgojusi lielākā daļa sabiedrības (izņemot mediķus, protams). Ar atvieglojumu jāsecina, ka, neskatoties uz visu, lielākā daļa spējusi atrast veidu, kā turpināt strādāt – gan valsts, gan privātajā sektorā. Sākotnējās bailes, ka, piemēram, šādos apstākļos nefunkcionētu tiesu sistēma un līdz ar to nevarētu tikt aizsargāta likuma vara, izrādījās nepamatotas – nedz tiesas spriešana, nedz citas šīs nozares funkcijas nav ne mirkli pārtrūkušas. (Bet atcerēsimies, ka bažas bija pietiekami lielas.¹) Arī pašlaik tieslietu sistēma – ar katra darbinieka individuāli pieņemto lēmumu vakcinēties – aizvien vairāk nodrošina nozares funkcionēšanas iespējas nākotnē.

"Jurista Vārds" kopā ar autoriem un lasītājiem aktīvi turpina piedalīties pandēmijas raisīto tiesisko problēmu risināšanā. Līdzko rodas tāda nepieciešamība, mēs pārkārtojam savu darba plānu un pievēršamies ikreizējām aktualitātēm, kas prasa Latvijas juristu kopīgu diskusiju. Savukārt citas tematikas rakstiem diemžēl jāpiekāpjas un jāturpina gaidīt savu publicēšanas kārtu. Šis princips redzams šajā žurnāla laidienā, kur publicējam lietpratēju viedokļus par darba tiesībām ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī turpinām iepriekš aizsākto diskusiju par vakcinācijas pienākumu publiskajā sektorā, ko nosaka Ministru kabineta rīkojums Nr. 720.

Jāatgādina, ka visas publikācijas saistībā ar pandēmiju, to sabiedriskās nozīmības labad ir pieejamas bez maksas jebkuram interesentam, ne tikai "Jurista Vārda" abonentiem. Tās apkopotas speciālā Covid-19 sadaļā portālā juristavards.lv.

Vienlaikus šajā žurnālā publicējam arī ļoti skaistu ziņu – par Tieslietu ministrijas apbalvojumiem labākajiem tieslietu sistēmas darbiniekiem. Viņi ir paraugs tam, ka ar godprātīgu un atbildīgu attieksmi savu darbu var priekšzīmīgi veikt jebkuros – arī pandēmijas – apstākļos.

Īpašs ir redakcijas prieks, ka starp apbalvotajiem ir arī mūsu kolēģe – "Jurista Vārda" redakcijas administratore un žurnāla literārā redaktore Baiba Krauze-Krūze. Viņai pateicamies ne vien par skaisto un pareizo latviešu valodu žurnāla lappusēs daudzu gadu garumā (par ko vairākkārt esam saņēmuši arī drukātās preses valodas balvu), bet daudzējādā ziņā arī par to, ka "Jurista Vārds" bez lieka satraukuma, apjukuma un tehniskām problēmām ir iznācis visu šo pandēmijas laiku.

Apsveicam mūsu Baibu un visus citus, kas godam pelnījuši atzinību par savu darbu!