I. Ievads

Polijas Konstitucionālā tiesa (tribunāls) – Trybunał Konstytucyjny – savā 2021. gada spriedumā Nr. K 3/21¹ lēma par atsevišķu Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) normu savietojamību ar atsevišķām Polijas konstitūcijas normām.

Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka tās LES normas, par kurām tika spriests, nav savietojamas ar attiecīgajām Polijas konstitūcijas normām un ka Polijas valsts institūcijām pretrunu gadījumos jāievēro Polijas konstitūcijas normas. Līdz ar to faktiski Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka šajos specifiskajos gadījumos Polijas konstitūcija ir pārāka pār LES.

Šī raksta nolūks ir atklāt šī Polijas Konstitucionālās tiesas sprieduma saturu, analizēt tā juridisko argumentāciju, ietvert to plašākā juridiski politiskā kontekstā par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un nacionālo konstitūciju attiecībām un izdarīt secinājumus par iespējamo tālāko attīstību.

II. Polijas Konstitucionālās tiesas sprieduma saturs

1. Premjerministra jautājumi Konstitucionālajai tiesai

Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir atbilde uz premjerministra uzdoto jautājumu, vai atsevišķas LES normas, interpretētas noteiktā veidā, atbilst konkrētām Polijas konstitūcijas normām:

1) vai LES 1. panta 1. un 2. daļa² (saistībā ar 4. panta 3. daļu), interpretēta tādējādi, ka (Polijas) tiesībpiemērojošajām institūcijām rada iespēju vai pienākumu nepiemērot vai piemērot nepareizi Polijas konstitūciju, savietojama ar Polijas konstitūcijas 2. pantu,³ 7. pantu,⁴ 8. panta 1. daļu⁵ (saistībā ar 8. panta 2. daļu, 90. panta 1. daļu un 178. panta 1. daļu);

2) vai LES 19. panta 1. daļas 2. punkts⁶ (saistībā ar 4. panta 3. daļu), interpretēts tādējādi, ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību, (Polijas) tiesībpiemērojošajām institūcijām, kas ir kompetentas vai kurām ir pienākums piemērot (Polijas) tiesību normas, ir pienākums tās piemērot pretrunā ar Polijas konstitūciju, tostarp piemērot tādu normu, kas saskaņā ar Konstitucionālās tiesas spriedumu ir zaudējusi spēku, savietojama ar Polijas konstitūcijas 2. pantu, 7. pantu, 8. panta 1. daļu (saistībā ar 8. panta 2. daļu, 91. panta 2. daļu, 90. panta 1. daļu, 178. panta 1. daļu un 190. panta 1. daļu);

3) vai LES 19. panta 1. daļas 2. punkts (saistībā ar 2. pantu), interpretēts tādējādi, ka tas dod tiesības (Polijas) tiesām pārbaudīt (Polijas) tiesnešu neatkarību, kurus iecēlis valsts prezidents, kā arī pārbaudīt Nacionālās tieslietu padomes lūgumu Valsts prezidentam iecelt tiesnešus amatā, savietojams ar Polijas konstitūcijas 8.