|
Jānis Maizītis dzimis 1961. gada 18. jūlijā Cēsīs. 1979.–1984. gadā studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, ko beidzis ar jurista kvalifikāciju. 2009. gadā uzsācis studijas Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūrā. 2009.–2010. gadā LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvis sertifikātu augstskolu mācībspēku pedagoģiskās pilnveides programmā "Inovācijas augstākās izglītības sistēmā; Izglītības darba vadība". Darba gaitas sācis 1984. gadā kā LPSR Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu Izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs. 1991.–1994. gadā bijis Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs. 1994.–2000. gadā – Cēsu rajona prokuratūras virsprokurors. 2000.–2010. gadā – Latvijas Republikas ģenerālprokurors. 2010.–2011. gadā bijis tieslietu ministra padomnieks. 2011.–2013. gadā – Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs. Kopš 2013. gada līdz savai nāves dienai – Satversmes aizsardzības biroja direktors. 2010. gadā līdztekus citiem darbiem kļuvis par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru un turpinājis mācībspēka darbu līdz pat aiziešanai mūžībā. Publicējis zinātniskus rakstus par krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību jautājumiem: Kritēriji kriminālprocesa vienkāršošanai (2011), Kriminālprocesa vienkāršoto pabeigšanas veidu aktualitāte (2012), Vienkāršošana un kriminālprocesa mērķis (2012), Vai vienošanās process ir līgums? (2012), The Historic Determinants of the Criminal Proceeding Law Quality in Latvia. The Quality of Legal Acts its Importance in Contemporary Legal Space (2012), Kriminālprocesa mērķis, pamatprincipi un tiesību interpretācija (2013), Noziedzīgi iegūta manta un kriminālatbildība (2013). Līdzautors Rokasgrāmatai kriminālprocesā prokuroriem (2010, G. Kūtra zinātniskajā redakcijā). Apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Tieslietu sistēmas goda medaļu un Triju Zvaigžņu ordeņa otro šķiru. Mūžībā devies 2021. gada 11. novembrī. |
Veļu laiks visai Latvijai atnesis skumju vēsti – naktī 60 gadu vecumā pa mūžības ceļu aizgājis Jānis Maizītis. Bijušais ģenerālprokurors, esošais Satversmes aizsardzības biroja direktors valsts darbam atdevis garus gadus, darījis daudz, aizrautīgi un ar neizmērāmu atbildības sajūtu. Nav šaubu, ka šie amati būs pamats daudzām patiesi pelnītām līdzjūtībām un sēru vainagiem.
Tomēr tas nav viss – negaidītā sēru vēsts bija iemesls, kāpēc kāda, nekādi nenoturama asara 11. novembra priekšpusdienā noritēja pār daudzu ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti saistītu cilvēku vaigiem. Jānis Maizītis jau vairāk nekā 10 gadus bija arī mūsu cilvēks, par kura aiziešanu skumst visa fakultāte. Mēs visi novērtējam un atceramies Jāni Maizīti kā valstsvīru, taču personisku sāpi jūtam, zaudējot akadēmiski aktīvu kolēģi.
Darbam Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Jāni Maizīti uzdrošinājos uzrunāt 2010. gadā, kad noslēdzās viņa ģenerālprokurora pilnvaru termiņš. Pieņemot šo piedāvājumu, viņš 2010. gada septembrī pirmo reizi stājās studentu priekšā kā studiju kursa "Kriminālprocess" pasniedzējs un iekļāvās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras kolektīvā. Kopš šī brīža lektors Maizītis ir bijis aktīvs gan akadēmiskajā darbībā, ar laiku paplašinot savu darbību un pārņemot arī kursa "Kriminoloģija" vadību, gan zinātniski pētnieciskajā darbā. Kaut kur datora dzīlēs tā arī neiesniegta paliks gandrīz pabeigtā disertācija... Neiesniegts, nepabeigts, nepateikts, neizrunāts, "ne..", "ne.."... – tie ir vārdi, kas raksturo šo negaidīto situāciju. Visprecīzāk gribētos teikt – "nepieņemami". Taču pieņemt nāksies, un tas nav grozāms. Paliks atmiņas, ka šobrīd sāp, bet ar laiku spēs spēcināt.
Nosvērts, mierīgs, godīgs, ar interesantu humora sajūtu, atbildīgs un ļoti koleģiāls – tādu Jāni Maizīti atcerēsies viņa studenti un darba biedri. Bet kolēģi, kas pazina Jāni Maizīti tuvāk, nekad neaizmirsīs vēl kādu viņa personības šķautni – dziļu jūtīgumu, cilvēkmīlestību un mīlestību pret mūziku.
Jānis Maizītis daudz domāja par patiesību. Šobrīd viņš atklājis vienu no lielākajām. Mēs ceram, ka tā sniedz viņam mieru.
Visdziļākā līdzjūtība ģimenei, tuviniekiem un visiem, visiem, kuri Jāni Maizīti vēl ilgi saglabās gaišā piemiņā.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vārdā
dekāne, profesore K. Strada-Rozenberga
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
