1. Cilvēka cieņa

Pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš Latvijas Republika atjaunoja neatkarību un dzīvojam savā brīvā valstī. Latvijas Republika tika dibināta kā demokrātiska tiesiska valsts, un tā turpināja īstenot šo valstisko modeli arī pēc neatkarības atjaunošanas. Demokrātija jeb tautvaldība balstās pārliecībā, ka ikviens cilvēks ir vērtība un ikvienam ir tiesības uz pašnoteikšanos, tostarp piedaloties politiskajos procesos. Tiesības uz pašnoteikšanos izriet no cilvēka dabas. Rietumu civilizācija pēctecīgi, sākot ar antīkajiem laikiem, nonākusi pie atziņas, ka ikvienam cilvēkam dabiski piemīt tiesības. Tāpēc tautai, kas apvieno cilvēkus kopīgā gribā, tiek piešķirta valsts suverēnā vara, proti, demokrātijā valsts pamatos tiek likts tautas suverenitātes princips.¹ Būtiskas ir pilsoņa tiesības uz demokrātisku valsti,² kuru īstenošana balstās pilsoņu vienvērtības idejā, kas valststiesībās tradicionāli izpaužas kā princips "Viens cilvēks, viena balss".³ Vienlaikus mūsdienu demokrātijā tiek aizsargātas arī minoritāšu tiesības, neļaujot vairākumam prettiesiski uzspiest savu gribu mazākumam, jo ikvienam pienākas brīvība, kas tiek konkretizēta visupirms kā tiesības uz pašnoteikšanos.⁴ Būtiski, lai valsts "tautā" nepazaudētu pamatvērtību – cilvēku.

Tieši cilvēkam, proti, lai nodrošinātu viņa tiesības uz brīvu pašnoteikšanos, tiek veidota modernā valsts – demokrātija, kura īstenota tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī. Jo tikai demokrātijā var uzplaukt cilvēka gara brīvības radošais spēks.⁵ Lai tiesiski nostiprinātu cilvēka tiesības uz brīvu pašnoteikšanos, jurisprudencē, iedvesmojoties no iepriekšējo gadsimtu domātājiem, radīts cilvēka cieņas koncepts, kas tiesiskā valstī rod savu izpausmi gan kā konstitucionāla vērtība, gan kā vispārējais tiesību princips, gan kā cilvēktiesība, tostarp pamattiesība.⁶ Uzsverot cilvēka cieņas nozīmi, Jirgens Hābermāss raksta, ka tā ir demokrātiskas valsts pamatlikuma "morālais avots".⁷

Rietumu kultūrā veidojot mūsdienu valsti, tās pamatos jau kopš 18. gs. beigām tika liktas citstarp dabisko tiesību idejas par ikviena cilvēka tiesībām uz dzīvību, brīvību un vienlīdzību. Tomēr universāls jeb pārnacionāls cilvēka cieņas juridiskais koncepts, kas apvieno visu iepriekšējo juristu paaudžu izstrādāto cilvēka pamattiesību kopumu vienā jēdzienā kā saistošu pamatu valsts organizācijai un darbībai, tika izstrādāts tikai 20.