Apbalvošanas pasākumu atklāja "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte. Savukārt pasākuma ievadrunu teica tiesībsargs Juris Jansons, uzsverot, ka tiesību zinātne ir viena no dinamiskākajām zinātnēm. Tāpat tiesībsargs norādīja uz to, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu jauni un inovatīvi pētījumi. Jo kvalitatīvāki un inovatīvāki ir pētījumi, jo vairāk šādos pētījumos var balstīties, un tas nozīmē, ka ir stabilāki argumenti, kurus var izmantot, tādējādi panākot tiesiskus un taisnīgus risinājumus.

Šogad tika iesniegti 45 darbi, no kuriem 39 darbi sacentās konkursa vispārīgajā daļā, bet seši darbi pretendēja uz Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvu. Darbi vispārīgajā daļā tika vērtēti piecās sekcijās: Krimināltiesību, Civiltiesību un administratīvo tiesību, Tiesību teorijas un vēstures, Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību, kā arī Medicīnas tiesību sekcijā. Konkursā tika piešķirta Galvenā balva, kas nosaukta prof. Kalvja Torgāna vārdā. Konkursanti pārstāvēja trīs augstskolas: Latvijas Universitāti (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti. Kopumā tika iesniegti 19 bakalaura darbi, 15 maģistra darbi, 10 studiju darbi un viens darbs, kas bija tapis speciāli "Jurista Vārda" konkursam.

Konkursam iesniegtie darbi

Konkursa noslēguma pasākumā katrā sekcijā tās atbalstītāji, kas piedalījās klātienē, teica uzrunu.

Krimināltiesību sekcijā uzrunu teica zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, uzsverot, ka galvenais ir nekad neapstāties, ticēt sev un mācīties, neaprobežojoties tikai ar universitātes sienām, bet turpināt mācīties arī pēc tam.

Šīs sekcijas darbi un to autori:

• Renāte Luīze Cietvīra "Attaisnojošs spriedums";
• Dāvids Gurevičs "Pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesā un tās ietekme uz pamattiesībām";
• Sabīne Krilova "Bērnu pornogrāfiskā materiāla aprites novēršana datu apmaiņas sistēmās";
• Alvīne Paštore "Pierādījumu pārbaudes kārtība pirmās instances tiesā";
• Beate Rēdere "Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, liecības kā pierādījums";
• Kristīne Rožkalne "Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumu krimināllietās atcelšanas iemeslu analīze un problemātika";
• Liāna Santalova "Amnestija un apžēlošana kā ārpustiesas instrumenti tiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā";
• Aiga Zaharevska "Obligātuma un lietderīguma principi kriminālprocesā";
• Agris Zariņš "Nepilngadīgo likumpārkāpēju noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršana Latvijā".

Civiltiesību un administratīvo tiesību sekcijā uzrunu teica zvērināts advokāts "ZAB Ršdl & Partner", LU Juridiskās fakultātes lektors Dr. iur. Lauris Rasnačs, kurš, atceroties profesoru Kalvi Torgānu un viņa prasmi izskaidrot sarežģītas lietas pavisam vienkāršā un saprotamā veidā, novēlēja konkursantiem, piedaloties konkursos, iegūt šo lielisko prasmi. Tāpat tika izteikts vēlējums padziļinātāk attīstīt prasmes ne tikai profesionālajā ziņā, bet arī cilvēciskajā komunikācijā, jo abas minētās lietas ir vienlīdz nozīmīgas.

Šīs sekcijas darbi un to autori:

• Viktorija Blinova "Sociālais atbalsts darba ņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā";
• Marija Gorškova "Pārsūdzētā administratīvā akta darbība";
• Lana Janiša "Likumisko procentu maksāšanas pienākuma aspekti";
• Aleksandra Kašina "Nepilngadīgo daļējas darījumspējas problemātika";
• Valērija Leščinska "Bērnu tiesības zināt savu izcelsmi";
• Linda Lielbriede "Pagaidu noregulējuma piemērošanas problemātika publisko iepirkumu lietās";
• Anna Marija Onckule "Privātais testaments: institūta pilnveide un attīstība";
• Jānis Počs "Preču zīmju reģistrācijas absolūtie atteikuma pamati";
• Gatis Saulišs "Puses gribas izteikums distances līgumā";
• Dēzija Elīza Smirnova "Ģimenes tiesiskās atzīšanas un aizsardzības īstenošana".

Tiesību teorijas un vēstures sekcijā uzrunu teica "ZAB Eversheds Sutherland Bitāns" vecākais partneris Māris Vainovskis, uzsverot, ka tiesību teorija ir pamats, kā tiek piemēroti normatīvie akti, kā tie tiek lasīti un kā viss, pateicoties tiesību teorijai, tiek "salikts kopā" visās tiesību nozarēs. Konkursantiem tika novēlēts neaizmirst mācīties tiesību teoriju visas karjeras laikā neatkarīgi no tiesību nozares.

Šīs sekcijas darbi un to autori:

• Anete Birze "Dāvanu pieņemšanas ierobežojums kā garants tiesnešu objektivitātei";
• Paula Feldmane "Personas brīvības pulcēties un biedroties: saturs un valsts iejaukšanās robežas";
• Arianda Jonāne "Pašaizsargājošās demokrātijas princips Latvijas tiesiskajā sistēmā";
• Samanta Jurāne "Bērna ievietošana glābējsilītē un tās tiesiskās sekas";
• Estere Kozlinska "Sabiedrības tiesības kritizēt tiesu kā tiesību uz vārda brīvību elements";
• Odrija Margene "Šaubu jēdziena izpratne, saturs un nozīme juridiskajā diskursā";
• Viktors Ondžs "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm discplinārlietu izbeigšanas tiesiskais regulējums";
• Agnese Pūga "Cilvēka cieņa sociāli atbildīgā valstī kontekstā ar tiesībām uz izglītību";
• Jurijs Georgs Rusakovs "Politiski represētās personas jēdziens un tiesības pārejas taisnīguma ietvarā";
• Elīna Estere Strautiņa "Tiesnešu ētikas prasības komunikācijai tiesas procesā";
• Mārcis Vanders "Zemes pārvaldības likuma 8. un 8.¹ panta normas un to kopsakars ar citiem tiesību avotiem".

Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību sekcijā uzrunu teica "ZAB Vilgerts" juriste Diāna Adamoviča ar laba vēlējumiem konkursantiem, kā arī novēlot jaunus sasniegumus.

Šīs sekcijas darbi un to autori:

• Patrīcija Bodniece "Uzņēmumu iegādes un apvienošanās kontroles novērtējums Eiropas Savienībā digitālajā vidē: tehnoloģiju milzuzņēmumi un apvienošanās darījumi ar mērķi likvidēt potenciālu konkurentu";
• Sabīne Jansone "Azerbaidžānas tiesības pielietot pašaizsardzību Kalnu Karabahas kontekstā";
• Anna Patrīcija Mālere "Tiesību uz taisnīgu tiesu un efektīvu aizsardzību ierobežojumi nacionālās drošības aizsardzības interesēs";
• Elīza Marija Roshofa "Digitālo platformu tirgus varas novērtēšana";
• Ieva Šņepste "Pagaidu aizsardzības līdzekļi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā".

Medicīnas tiesību sekcijā tika nolasīta šīs sekcijas atbalstītāja – zvērināta advokāta "ZAB Rode un Partneri" Dr. iur. Jāņa Rozenberga uzruna: "Paldies autoriem un autorēm, kuri saviem pētījumiem bija izvēlējušies šādus no tiesību viedokļa visai specifiskus tematus. Jāatzīst, ka, nodarbojoties ar šo pētījumu lasīšanu un vērtēšanu, es pats noteikti esmu kļuvis daudz zinošāks medicīnas tiesību jomā nekā brīdī, kad piekritu uzņemties šīs sekcijas darbu vērtēšanu. Vēlos sveikt un uzteikt visu darbu autorus gan par interesantu un neparastu pētījumu izstrādi, gan par gatavību nodot savus darbus šā konkursa žūrijas vērtēšanai. Novēlu, lai šie juridiski interesantie pētījumi nebūtu pēdējie šo autoru juridiskajā karjerā, un aicinu visus arī turpmāk neiegrimt tikai ikdienas rutīnas darbos un atrast laiku arī pētījumiem un šādai jaunradei."

Šīs sekcijas darbi un to autori:

• Elza Timule "Telemedicīnas tiesiskais regulējums un īstenošanas problēmas Latvijas Republikā";
• Santa Tropa "Personas tiesības izteikt gribu par šūnu, audu un orgānu izņemšanu transplantācijai";
• Sandra Veikšāne "Neatliekamās zobārstniecības palīdzības iekļaušana valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā";
• Dagnija Volodjko "Medicīnisko eks­perimentu civiltiesiskais nodrošinājums".

Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā uzrunu teica Dr. iur. Lauris Rasnačs, kas ir šīs balvas idejas autors, kā arī atbalstītājs. Uzrunas ietvaros konkursantiem tika izstāstīts par šo balvu un kādēļ tā tika izveidota, vēlot konkursantiem izdošanos nākotnes iecerēs.

Šīs sekcijas darbi un to autori:

• Zane Dmitrijeva "Valsts valodas politika starpkaru periodā";
• Laura Grodze "Draudzes jēdziens un tās izveides principi";
• Stefi Pinsone "Ar klimata pārmaiņām saistītas sūdzības iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā";
• Agris Ratniks "Valsts ilgtspējīgas attīstības koncepts korelācijā ar pamattiesībām";
• Artūrs Šuspāns "Citas lietas no lietas ar trūkumiem nošķiršanas problemātika pirkuma līgumā";
• Ilze Upeniece "Nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzība".

Konkursa darbu vērtētāji

Darbus katrā sekcijā vērtēja žūrija trīs ekspertu sastāvā, ko veidoja "Jurista Vārda" autori, kas ir atzīti savas nozares praktiķi un autoritātes. Konkursa darbus vērtēja:

• Krimināltiesību sekciju: zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja un Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis Dr. iur. Andrejs Judins;
• Civiltiesību un administratīvo tiesību sekciju: zvērināta advokāta palīgs, vecākais jurists "ZAB Ršdl & Partner", sertificēts datu aizsardzības speciālists Mg. iur. Staņislavs Sviderskis, LU Juridiskās fakultātes doktorante Mg. iur. Zanda Dāvida un "Jurista Vārda" autors LL.M Ģirts Strazdiņš;
• Tiesību teorijas un vēstures sekciju: Dr. iur. Māris Onževs, "ZAB Eversheds Sutherland Bitāns" vecākais partneris Māris Vainovskis un ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris;
• Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību sekciju: Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg. iur., LL.M. Mārtiņš Birģelis, Ekonomisko lietu tiesas tiesnese, LU Juridiskās fakultātes doktorante Vija Kalniņa un "ZAB Vilgerts" zvērināta advokāta palīgs LL.M (University of Pittsburgh, School of Law) Andris Dimants;
• Medicīnas tiesību sekciju: zvērināts advokāts "ZAB Rode un Partneri" Dr. iur. Jānis Rozenbergs, vecākā lektore administratīvajās tiesībās Upsalas universitātē Zviedrijā Dr. iur. medicīnas tiesībās Santa Slokenberga un juriste, LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja un pētniece, LU Juridiskās fakultātes doktorante Mg. iur. Laura Kadile.
• Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekciju: Satversmes tiesas padomnieks Uldis Krastiņš, Dr. iur. Jānis Priekulis un Tiesībsarga biroja darbinieki. Uzsverams, ka arī zvērināts advokāts Dr. iur. Lauris Rasnačs bija saņēmis visus darbus, tomēr nepiedalījās punktu piešķiršanā, jo bija ieteicis vairākus darbus šai sekcijai, tomēr kā Cerību balvas idejas autors un atbalstītājs viņš iepazinās ar visiem darbiem.

Sekciju uzvarētāji

Augstāko novērtējumu savās sekcijās ieguva šādi autori un to darbi:

• Krimināltiesību sekcijā Dāvids Gurevičs ar darbu "Pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesā un tās ietekme uz pamattiesībām";
• Civiltiesību un administratīvo tiesību sekcijā Linda Lielbriede ar darbu "Pagaidu noregulējuma piemērošanas problemātika publisko iepirkumu lietās";
• Tiesību teorijas un vēstures sekcijā Odrija Margene ar darbu "Šaubu jēdziena izpratne, saturs un nozīme juridiskajā diskursā" un Samanta Jurāne ar darbu "Bērna ievietošana glābējsilītē un tās tiesiskās sekas";
• Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību sekcijā Ieva Šņepste ar darbu "Pagaidu aizsardzības līdzekļi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā";
• Medicīnas tiesību sekcijā Elza Timule ar darbu "Telemedicīnas tiesiskais regulējums un īstenošanas problēmas Latvijas Republikā";
• Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā Stefi Pinsone ar darbu "Ar klimata pārmaiņām saistītas sūdzības iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā".

Ņemot vērā iesniegto darbu lielo skaitu un augsto kvalitāti, šogad vairākiem darbiem tika piešķirtas veicināšanas balvas. Veicināšanas balvas savās sekcijās ieguva šādi autori un to darbi:

• Jānis Počs par darbu "Preču zīmes reģistrācijas absolūtie atteikuma pamati";
• Renāte Luīze Cietvīra par darbu "Attaisnojošs spriedums";
• Elīza Marija Roshofa par darbu "Digitālo platformu tirgus varas novērtēšana";
• Estere Kozlinska par darbu "Sabiedrības tiesības kritizēt tiesu kā tiesību uz vārda brīvību elements";
• Artūrs Šuspāns par darbu "Citas lietas no lietas ar trūkumiem nošķiršanas problemātika pirkuma līgumā";
• Agris Ratniks par darbu "Valsts ilgtspējīgas attīstības koncepts korelācijā ar pamattiesībām".

Konkursa uzvarētāji saņēma "Jurista Vārda" abonementu 2022. gadam, kā arī žurnāla oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" un "Tiesu namu aģentūras" dāvāto juridisko literatūru. Tāpat sekciju uzvarētāji saņēma balvas no attiecīgās sekcijas atbalstītājiem.

Konkursa Krimināltiesību sekciju atbalstīja zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojs, Civiltiesību un administratīvo tiesību sekciju atbalstīja "ZAB Ršdl & Partner Legal", Tiesību teorijas un vēstures sekciju atbalstīja "ZAB Eversheds Sutherland Bitāns", Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību sekciju atbalstīja "ZAB Vilgerts", savukārt Medicīnas tiesību sekciju atbalstīja "ZAB Rode un partneri".

Profesora Kalvja Torgāna Galvenā balva

Konkursa noslēgumā tika pasniegta Galvenā balva, kas kopš šī gada nosaukta izcilā latviešu tiesībnieka, profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Dr. habil. iur. Kalvja Torgāna vārdā.

Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte klātesošajiem atgādināja, ka 2021. gada sākumā no dzīves šķīrās viens no izcilākajiem Latvijas juristiem – tiesību zinātnieks un praktiķis, civiltiesību doktrīnas, normatīvā regulējuma, kā arī civiltiesību praktiskās piemērošanas nerimstošs uzlabotājs, ļoti augstu vērtēts pedagogs, leģendāra personība Latvijas jurisprudencē. Kalvis Torgāns bija arī ilggadīgs "Jurista Vārda" redakcijas domubiedrs, atbalstītājs un padomdevējs, kā arī žurnāla konsultatīvās padomes aktīvs loceklis un vienkārši – draugs.

Ar prieku un entuziasmu viņš vienmēr piedalījās arī "Jurista Vārda" rīkotajos studentu konkursos – vai nu kā vērtētājs, vai uzvarētāju apbalvotājs. Šādos brīžos profesors vienmēr mudināja jaunos juristus netaupīt spēkus, veltot sevi tiesību zinātnei un virzoties uz augstiem mērķiem. Viņš pats ar lielu interesi un labvēlību atbalstīja jaunos jurisprudences censoņus, tādā veidā izveidojot Latvijas civiltiesībās plašu savu zinātnisko sekotāju loku, ko droši var saukt par Kalvja Torgāna zinātnisko skolu. Līdz pat ražīgā mūža noslēgumam viņš nekad neapstājās pats savā zinātnieka attīstībā, vienmēr enerģiski strādājot pie jauniem rakstiem, mācību grāmatām un likumu komentāriem.

Kalvja Torgāna izcilais ieguldījums Latvijas civiltiesībās un tiesiskajā sistēmā kopumā ir ideāls, uz kuru var tiekties labākie jaunās paaudzes juristi, un konkursa rīkotāji sirsnīgi cer, ka nākotnē kāds no šodienas daudzsološajiem jauniešiem varētu paveikt tikpat daudz, kā tas izdevās profesoram Torgānam, – savā uzrunā norādīja Dina Gailīte. Konkursa rīkotāju vārdā viņa arī izteica pateicību profesora ģimenei, kas ir piekritusi šādam Galvenās balvas turpmākajam nosaukumam.

"Jurista Vārda" studentu konkursa Profesora Torgāna Galveno balvu 2021. gadā ieguva Ieva Šņepste par darbu "Pagaidu aizsardzības līdzekļi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā". Jāatgādina, ka uz Galveno balvu pretendē konkursa sekcijās uzvarējušie darbi, kurus tad savukārt izvērtēja žurnāla redakcija. I. Šņepste dāvanā saņēma žurnāla izdevēja "Latvijas Vēstnesis" piešķirto naudas balvu, kā arī "Tiesu namu aģentūras" dāvāto biogrāfisko izdevumu "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē" un Sanitas Osipovas rakstu krājumu "Nācija. Valoda. Tiesiska valsts".

"Jurista Vārds" izsaka pateicību visiem konkursa sekciju atbalstītājiem – zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojam, Laurim Rasnačam ("ZAB Ršdl & Partner Legal"), Mārim Vainovskim ("ZAB Eversheds Sutherland Bitāns"), "ZAB Vilgerts", "ZAB Rode un partneri", kā arī "Latvijas Vēstnesim" un "Tiesu namu aģentūrai". Īpaša pateicība Tiesībsarga birojam un tiesībsargam Jurim Jansonam par iespēju organizēt apbalvošanas pasākumu klātienē Tiesībsarga biroja pagalmā.

Vērtētāju pārdomas

Ņemot vērā, ka ar labākajiem sekciju darbiem iepazinās "Jurista Vārda" redakcija, lai noteiktu galvenās balvas ieguvēju, redakcija vēlas padalīties dažos novērojumos par darbu saturu un formu, kas būtu jāņem vērā.

Darbu autori nereti norāda, ka attiecīgais temats Latvijas tiesību zinātnē vēl nav ticis visaptveroši pētīts un analizēts. Taču vairākos gadījumos šāds pieņēmums nav pamatots, jo darba autors gluži vienkārši nav pienācīgi apzinājis un izmantojis visus avotus. Piemēram, atsevišķas tēmas pēdējos gados ir tikušas izvērsti analizētas arī "Jurista Vārda" publikācijās, bet ne tikai. Tomēr autors tās nav apzinājis, jo darbā nav nekādu atsauču uz šiem avotiem. Turklāt kā būtisks trūkums uzskatāms fakts, ka viena darba autors nav izmantojis pat divas jaunākās zinātniskās (un faktiski – teju vienīgās) monogrāfijas, kuras attiecīgajā tiesību nozarē iznākušas pēdējo sešu gadu laikā un kuru saturu veidojis jomā atzītu autoru kolektīvs. Tādēļ autoriem ieteicams daudz rūpīgāk apzināt un atlasīt tēmas izpētei atbilstošos avotus, jo īpaši juridisko literatūru. Tas sasaucas ar nākamo novērojumu, kas, iespējams, ir veidojies pandēmijas ietekmē, kad pieeja bibliotēku resursiem bijusi sarežģītāka, lai gan šāda tendence nav pirmo gadu.

Proti, pēdējo gadu laikā studiju procesā tapušajos darbos izmantoto resursu klāstā jeb avotu sarakstā izteikti dominē dažādu līmeņu tiesu prakses izmantošana, uz kuru faktiski balstās darbs. Piemēram, vienā no darbiem ir ap 70 tiesu prakses avotu, citā – vairāk nekā 80, vēl kādā – vairāk nekā 120 nolēmumu u.c. Nešaubīgi, ka tiesu prakse ir viens no tiesību avotiem un ļoti būtisks. Tomēr runa ir par proporcijām, izstrādājot zinātnisku darbu, tādēļ pienācīga uzmanība būtu jāvelta arī citiem tiesību avotiem.

Šo faktu kopums aizved pie trešā novērojuma – zinātniskā stila trūkuma, jo studentu darbos nereti atspoguļojas esejām raksturīgas autoru pārdomas un pieņēmumi, nevis faktos un argumentos balstītas tēzes un secinājumi. Trūkst polemikas ar citiem autoriem. Iespējams, tieši tādēļ, ka darbos maz tiek izmantoti juridiskās literatūras avoti – monogrāfijas un zinātniskas publikācijas, autoriem arī neveidojas ne diskusija ar citiem, ne arī priekšstats par zinātniska darba stilu un izteiksmi. Tāpat dažkārt autori piemirst, ka darbs tiek izstrādāts tiesību zinātnē un tieši uz to būtu jākoncentrējas, tomēr pētījumā daudz uzmanības tiek veltīts dažādiem blakus faktiem un apstākļiem, kas nešaubīgi darbam dod teksta apjomu, tomēr ne pienesumu jurisprudencē.

Tāpat, vērtējot studentu darbus, žūrijas locekļi par katru darbu sagatavoja komentārus un ieteikumus jaunajiem autoriem, kas konkursantiem izsniegti kopā ar pateicībām un balvām. Šo komentāru un ieteikumu mērķis ir palīdzēt autoriem uzlabot savus darbus un sagatavot savas pirmās publikācijas žurnālam.

Tie žūrijas locekļi, kas nevarēja piedalīties klātienes pasākumā, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, dalījās ieteikumos konkursantiem ar redakcijas starpniecību, atsūtot pārdomas rakstveidā. Aicinām ar tām iepazīties lasītājus.

Mg. iur. Zanda Dāvida (Civiltiesību un administratīvo tiesību sekcija) norāda:

"Paldies studentiem par interesantajiem darbiem. Darbi bija ļoti dažādi, līdz ar to ir grūti izvirzīt vispārīgus secinājumus, kas būtu aktuāli katram darbam. Neskatoties uz minēto, norādu uz darbos konstatētajām tendencēm:

• vājās puses: pārāk plašas tēmas izvēle, valodas stilistikas nepilnības, lasītājam grūti uztverams teksts un gramatikas normu pārkāpumi, secinājumi atrauti no tiesiskās realitātes, jo pilnvērtīgi netiek izvērtēta to īstenošanas iespējamība praksē;
• stiprās puses: starptautiski augsti novērtētu zinātnisko žurnālu publikāciju izmantošana darbos, aktuālu tēmu izvēle, kas ir ļoti būtisks veiksmīga darba priekšnoteikums.

Novēlējums/ieteikums: nebēdāties par nesaudzīgiem recenzentu komentāriem, bet izvērtēt tos un izmantot kā priekšrocību savu turpmāko darbu izstrādē. Tikai mācoties no savām kļūdām, cilvēks spēj ātri un kvalitatīvi augt savā sniegumā. Izmantojiet to!"

Mg. iur. Laura Kadile (Medicīnas tiesību sekcija):

"Pētniecība ir fundamentāla vērtība zinātnes attīstībai Latvijā, protams, arī jurisprudencē. Medicīnas tiesību nozare pieprasa papildu zināšanas veselības aprūpes iestāžu, ārstniecības personu un pacientu attiecību tiesiskajā regulējumā. Tādēļ, vērtējot autoru darbus, ņēmu vērā to, vai autori izprot pamattiesību nozaru principu, normu un elementu savstarpējo sasaisti ar medicīnas tiesību nozares specifiku.

Savu domu un zināšanu lidojumu ir sarežģīti noformulēt rakstveidā. Lai ikviens neitrāls lasītājs no malas spētu viegli uztvert jūsu pētniecības rezultātu, informācijai ir jābūt plūstošai, secīgai un loģiskai. Vairākos darbos lasītājam bija jāatgriežas pie iepriekšējās nodaļas, lai spētu saprast autora domu. Ieteiktu ikvienam no jums savu pētniecības rezultātu pirms tā iesniegšanas rūpīgi izlasīt pašiem kā grāmatu – nodaļai aiz nodaļas plūstot tekoši. Tostarp ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas zinātniskos darbos nav pieļaujamas.

Ikdienas noslodzes un pienākumu jūrā esmu pateicīga ikvienam, kas ņēma dalību konkursā. Vēl pirms pāris gadiem, sēžot jūsu vietā, sev uzdevu jautājumu: "Kādēļ gan es pieteicos konkursā, ieguldījos, un ko man tas dos?" Lielajā juristu saimē spīdēt ir grūti. Īpaši pētniecībā, konkurējot ar pētniecības rezultātiem kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. Variet uzskatīt, ka jau ar dalību konkursā, esat soli tālāk un esat jau pamanīti."

Virsprokurors Māris Leja (Krimināltiesību sekcija):

"Žurnāla "Jurista Vārds" žūrijas komisijā esmu jau daudzus gadus. Pa šiem gadiem iesniegto darbu kopējā kvalitāte viennozīmīgi ir būtiski augusi. Šis gads nav izņēmums, jo vismaz divus darbus uzskatīju par tādiem, kurus būtu vērts publicēt. Novēlu, lai dalība šai konkursā ir tikai pirmais solis gūt panākumus zinātnes laukā!"

Dr. iur. Andrejs Judins (Krimināltiesību sekcija):

"Paldies, konkursa dalībnieki! No sirds priecājos lasīt tik daudzus darbus, kuros studenti pievērsušies nebūt ne vienkāršajiem krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumiem. Novērtēju degsmi, kas parādās šajos pētījumos, pat neskatoties uz visām šodienas grūtībām, lielākoties dzīvei nonākot attālinātā formātā. Nereti studenti ir orientēti uz minimālo prasību izpildi attiecīgo savas programmas studiju kursu nokārtošanā. Bet šis konkurss parādīja, ka ir arī ļoti daudz studentu, kuri cenšas iedziļināties un izprast krimināltiesību problēmjautājumus. Prieks, ka aug cienīga maiņa mūsu juristu paaudzei. Gribu jums novēlēt – turpināt iedziļināties, pētīt un šķetināt, lai pavisam drīz starp daudzajiem tiesībzinātņu studijas beigušajiem veidotu kopienu, ko visi bez atrunām varētu dēvēt par Juristiem ar lielo burtu. Lai jums veicas turpmākajos darbos!"

Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Dreģeris (Tiesību teorijas un vēstures sekcija):

"Vēlos apsveikt ikvienu pētnieciskā darba autoru par uzdrīkstēšanos pieteikt savu darbu konkursam, īpaši tiesību teorijas un vēstures sekcijā. Ierasti rodas priekšstats, ka visi iespējamie tiesību problēmjautājumi starp tiesību teorētiķiem un praktiķiem ir jau sen izdiskutēti, aprakstīti un atrisināti. Šo apgalvojumu pētniecisko darbu autori apgāž, ko apliecina iesniegto darbu tematika un izvēlēto jautājumu aktualitāte. Šogad par daudzu autoru stipro vai vājo pusi ir izrādījies aplūkojamā temata mērogs. Vērtējot darbus, bija noprotams, ka dažkārt tēmas plašums ir burtiski "aprijis" autora ieceri un ievedis tumšā jo tumšā mežā. Taču dažus autorus vēlētos burtiski mudināt palūkoties plašāk un pārsteigt lasītāju. Katram autoram turpmāk vēlu radošu drosmi un jaunrades prieku!"

Ekonomisko lietu tiesas tiesnese Vija Kalniņa (Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību sekcija):

"Starptautisko tiesību un ES tiesību sekcija, manuprāt, parasti izceļas ar aktuālām tēmām un labiem darbiem, un tā ir arī šogad – visi darbi bija labi, un man savu personīgo favorītu bija grūti izvēlēties. Patiešām varēja redzēt, ka autori ir ieguldījuši milzu darbu – izpētīts liels literatūras apjoms, analizēts ievērojams skaits tiesu nolēmumu, labi nostrādāta darbu struktūra un paustas daudzas interesantas idejas. Bet, kad konkursa darbus pārveidosiet par publikācijām JV, padomājiet par to, kāpēc lasītājam būtu vērtīgi jūsu rakstu izlasīt – vai tas paplašinās zināšanas un redzesloku, dos jaunas idejas, ko izmantot praksē, vai uzsāks diskusiju par kādu pagaidām maz cilātu jautājumu."

Mg. iur., LL.M. Mārtiņš Birģelis (Starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību sekcija):

"Jāuzteic ir darbu autoru drosme pētīt sarežģītus tiesību jautājumus, kā arī spēja plaši aplūkot dažādus starptautisko tiesību avotus. Dažviet izvēlētās tēmas plašums apgrūtina iespējas izvērst juridisko analīzi, taču studenti spēj nonāk pie argumentētiem secinājumiem. Mans ieteikums ir pazīt un respektēt atzītu tiesību zinātnieku darbus un atziņas, taču ļaut sev brīvību tos kritizēt un veidot ar tiem dialogu tur, kur tas nepieciešams."

Dr. iur. Jānis Priekulis (Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcija):

"Ikvienu darbu izlasīju ar neviltotu interesi, un patīkami bija redzēt, ka darba autoriem ir labi attīstīta prasme strādāt ar tiesību avotiem, bez kuras nav iedomājams jurists. Tātad ir labs pamats. Ieteikums darbos vairāk attīstīt diskusijas formātu, cenšoties atrast argumentiem arī pretargumentus un otrādi. Tāpat nebaidieties apšaubīt gadiem, gadu desmitiem vai gadu simtiem pastāvošos uzskatus, jo arī par tiem ir iespējams argumentēt. Novēlu turpināt pilnveidoties un pētīt, atceroties gan, ka pētniecība ir maratons, nevis sprints."

Dr. iur. Santa Slokenberga (Medicīnas tiesību sekcija):

"Medicīnisko eksperimentu civiltiesiskais nodrošinājums – autore pētniecībai ir izraudzījusies medicīnas tiesību nozarē aktuālu jautājumu. Darbs apliecina labu izpratni par jomas pamata tiesiskajiem aspektiem un pastāvošajiem izaicinājumiem. Uzteicami, ka darbs vērsts uz tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Niansētāka struktūra atļautu konkrētāk un dziļāk izpētīt pētījumu veidus, vispārējo un speciālo tiesisko regulējumu un izaicinājumus to sakarā, kā arī izvirzīt konstruktīvus priekšlikumus problēmu risinājumam.

Personas tiesības izteikt gribu par šūnu, audu un orgānu izņemšanu transplantācijai – darba ietvaros autore pēta padziļināti tiesisko regulējumu attiecībā uz šūnu, audu un orgānu izņemšanu transplantācijai. Darbs veidots tā, lai atklātu tematu un izpētītu atsevišķus nozares tiesiskos izaicinājumus. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir gribas izteikuma marginālā nozīme darba struktūrā un gribas izteikuma izpēte personu ar invaliditāti aizsardzības kontekstā.

Neatliekamās zobārstniecības palīdzības iekļaušana valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā – darbam ir konkrēts mērķis, loģiska struktūra, un tas satur labu analīzi daļā par tiesībām uz veselības aizsardzību un zobārstniecības palīdzību kā daļu no veselības aizsardzības tvēruma. Jautājums ir būtisks un cieši saistīts ar centrālajiem pīlāriem, uz kuriem veidota veselības sistēma Latvijā. Tādējādi būtu vēlama dziļāka analīze par valsts pienākumiem pret sabiedrību, pārdalot ierobežotos resursus veselības aprūpes vajadzībām.

Telemedicīnas tiesiskais regulējums un īstenošanas problēmas Latvijas Republikā – viena no darba stiprajām pusēm ir padziļināta uz pētāmo jomu attiecināma Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izpēte. Caur šo prizmu autore/s atspoguļo jautājuma sarežģīto, pārnacionālo raksturu un demonstrē padziļinātas zināšanas jomās, ko jautājums skar. Viens no izaicinājumiem ir mērķa formulējums. Konkrētāks pētniecības jautājums ļautu veidot analītiskāka rakstura darbu un noteikt konkrētas darba robežas."