Satversmes sapulce 1921. gada 4. martā pieņēma Likumu par administratīvām tiesām, kas lika pamatu administratīvās justīcijas attīstībai Latvijā. Savukārt 2001. gada 25. oktobrī tika pieņemts moderns Administratīvā procesa likums, kas nodrošina tiesiskas valsts principu īstenošanu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šo divu notikumu atzīmēšanai ir veltīts administratīvās justīcijas simtgades jubilejas gads, tostarp šis "Jurista Vārda" svētku numurs, kas tapis, sadarbojoties administratīvajām tiesām un žurnāla redakcijai. Šo tematisko laidienu veido trīs sadaļas – administratīvais process starpkaru periodā, Administratīvā procesa likuma tapšana, administratīvo tiesību un procesa aktualitātes.

Jau neilgi pēc Likuma par administratīvām tiesām pieņemšanas bija skaidrs, ka likums ir tik nepilnīgs, ka to nav vērts labot, un ir nepieciešams jauns likums. Šodien, 20 gadus pēc Administratīvā procesa likuma pieņemšanas, var apgalvot, ka likums ir tik labs, ka nav nepieciešami būtiski labojumi. Uzmanību var veltīt nianšu izkopšanai.

Kāpēc tik atšķirīgi ir šo divu likumu dzīves ceļi? Iespējams, iemesls meklējams tajā, ka pirmais likums lielā mērā bija citas valsts – cariskās Krievijas – likuma kopija. Savukārt otrs, ņemot vērā tā laika labākos paraugus, tika izstrādāts speciāli Latvijas situācijai.¹

Šo 20 gadu laikā idejas, kas lielai daļai Latvijas juristu sabiedrības neilgi pēc neatkarības atjaunošanas šķita, ja ne revolucionāras, tad vismaz inovatīvas, ir kļuvušas par pašsaprotamību. Vairs netiek likta vienādības zīme starp administratīvo procesu un administratīvo pārkāpumu lietvedību, vispārējie tiesību principi tiek atzīti par patstāvīgu tiesību avotu, objektīvās izmeklēšanas princips ir neatņemams administratīvā procesa princips – tie ir tikai daži piemēri. Šajā laikā ir mainījusies arī sabiedrības un valsts pārvaldes izpratne par administratīvo procesu.

Nenoliedzami, likums, lai nodrošinātu tiesiskas valsts principu īstenošanu, ir svarīgs, tomēr ar likumu vien nepietiek. Tikpat nozīmīga ir tā atbilstoša piemērošana, ko nodrošina gan valsts pārvalde, gan administratīvās tiesas. Administratīvās tiesas toreiz un tagad ir tas instruments, kurš nodrošina neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontroli pār valsts pārvaldes darbībām, lai sekmētu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu attiecībās starp valsti un privātpersonu. Administratīvo tiesu tiesiskā kultūra un izveidotā tradīcija ir tas pamats, kas nodrošina administratīvo tiesu darba augstos standartus. Tas nebūtu iespējams bez augsti kvalificētiem un profesionāliem tiesnešiem un darbiniekiem.

Simboli atspoguļo ideju. Jubilejas gadā tika izraudzīts arī administratīvās justīcijas simbols – ceriņi, kas rotā arī šī "Jurista Vārda" vāku. Ceriņi ir klasiska Latvijas vērtība. Kā raksta Zenta Mauriņa grāmatā "Dzīves vilcienā": "Latvija ir ceriņu zeme. Ja gribētu, lai kāds iemīl mūsu dzimteni, tad tas šurp jāaicina, kad ceriņi zied. Japānu sauc par ziedošu ķiršu zemi, bet, ticiet man, tur nav tik daudz ķiršu kā mums ceriņu." Cerams, ka tuvākajā laikā izdosies arī iecere izveidot īpašu administratīvās justīcijas ceriņu šķirni. Šķirnes nosaukums jau ir tapis.

Šodienas izaicinājumu kontekstā tiesiskas valsts vērtības, īpaši cilvēka cieņa un taisnīgums, ir administratīvo tiesu virzītājspēks. Lai cilvēka cieņa un taisnīgums ir arī mūsu visu virzītājspēks tagad un vienmēr! Varam droši teikt, ka esam uz pareizā ceļa.

P.S. Autoru un redakcijas vārdā sirsnīga pateicība Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīdzei Līgai Dācei par ieguldījumu svētku numura tapšanā.