21. Decembris 2021 /NR. 51/52 (1213/1214)
Intervija
Mēs esam daudzi šī projekta vecāki. Administratīvā procesa likumam – 20
Egils Levits, Arvīds Dravnieks, Veronika Krūmiņa, Normunds Salenieks, Jautrīte Briede, Dace Mita, Gunta Višņakova un Uldis Pētersons intervijā Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskajam padomniekam Jānim Gekam
Administratīvā procesa likuma izstrādes darba grupas locekļi Rīgas pils dārzā 2021. gada 16. jūnijā stāda ceriņu krūmu jubilejas piemiņai (no kreisās): Uldis Pētersons, Dace Mita, Normunds Salenieks, Egils Levits, Veronika Krūmiņa, Gunta Višņakova, Jautrīte Briede un Arvīds Dravnieks
Foto no AT arhīva

Šogad Administratīvā procesa likums ir likums – jubilārs, kas svin savu divdesmito gadadienu kopš tā pieņemšanas. Bet ne tikai. Arī pati administratīvā justīcija šogad atzīmē savu simto gadskārtu, kopš Satversmes sapulce 1921. gadā pieņēma Likumu par administratīvām tiesām.

Lai fiksētu un saglabātu vēsturē atmiņas par Administratīvā procesa likuma izstrādes gaitu, jubilejas gadā ir tapusi filma "Cilvēks–Valsts–Tiesnesis. Administratīvā tiesa" un astoņas intervijas ar likuma veidotājiem. Tie ir:

  • likuma koncepcijas autors Valsts prezidents Egils Levits, likuma izstrādes laikā – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis;
  • Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, likuma izstrādes laikā – darba grupas vadītājs, tieslietu ministra padomnieks;
  • Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, likuma izstrādes laikā – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece;
  • Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, likuma izstrādes laikā – Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis;
  • Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Jautrīte Briede, likuma izstrādes laikā – Valsts reformu ministrijas juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja;
  • Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita, likuma izstrādes laikā – Saeimas Juridiskā biroja konsultante;
  • Gunta Višņakova, likuma izstrādes laikā – Saeimas Juridiskā biroja konsultante, vēlāk Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore;
  • Uldis Pētersons, likuma izstrādes laikā – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

Turpinājumā – fragmenti no intervijām.

Kāda ir pirmā asociācija, kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus "administratīvā tiesa"?

AD: Tiesiska valsts, jo bez administratīvās tiesas to ir grūti iedomāties.

JB: Mana administratīvo aktu kolekcija, kas savākta pamatā no tā laika, kad administratīvās tiesas vēl nestrādāja.

VK: Tiesa – kvalitatīva, profesionāla, vērsta uz cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību.

NS: Tā ir objektīvā izmeklēšana, kas ļauj tiesnesim vissekmīgāk sasniegt viņa pamatuzdevumu – noskaidrot patiesību lietā un taisīt taisnīgu spriedumu.

DM: Tā man ir liela piederības sajūta, jo es administratīvajai tiesai piederu kopš paša sākuma. Tā ir sajūta, ka tā ir mana tiesa.

GV: Tas ir kolektīvs – zinošs, godīgs kolektīvs. Un tas man vispirms asociējas ar Senāta Administratīvo lietu departamentu.

Kāda bija Administratīvā procesa likuma tapšanas priekšvēsture? Kāpēc 1995. gadā bija nepieciešams pieņemt Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumus Nr. 154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi"?

EL: Jau 1989.–1990. gadā, kad mēs gatavojām 4. maija Deklarāciju, bija skaidrs, ka vajadzēs jaunu administratīvo procesu. Toreiz bija ļoti maz cilvēku, kuri vispār saprata, ko nozīmē administratīvais process un administratīvais akts. Tādēļ jau pirms 1993.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties