Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar Aadministratīvā procesa likuma 191.1 un 191.2 panta piemērošanu pirmās instances tiesas praksē, jo attiecīgie procesuālā rakstura nolēmumi plašākai sabiedrībai šobrīd nav pieejami (netiek publicēti). Rakstā netiek aplūkots ar pēdējiem grozījumiem papildinātais likuma 191.1 panta regulējums, kas paredz tiesneša tiesības atteikties izskatīt arī klaji aizskarošus un izaicinošus pieteikumus.
Administratīvo tiesu darbības sākumā privātpersonu interese par tiesāšanos ar valsti bija plaša, kas attiecīgi radīja nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus tiesas darba efektivitātes uzlabošanai.
Ar 2008. gada 18. decembra grozījumiem tika ieviests Administratīvā procesa likuma1 (turpmāk – APL) 191.1 pants par tiesas tiesībām atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus, attiecinot to uz tā sauktajiem traucējošiem prāvniekiem. Ieviestā kārtība bija pietiekami sarežģīta, jo paredzēja koleģiāla lēmuma pieņemšanu un nepieciešamību ņemt vērā iepriekš iesniegtos citus pieteikumus pēdējo triju gadu laikā. Līdz ar 2012. gada 1. novembra grozījumiem APL 191.1 panta piemērošanas joma tika paplašināta, neaprobežojoties ar traucējošiem prāvniekiem, kā arī papildus paredzot tiesneša (nevis tikai tiesas) tiesības atteikties izskatīt arī acīmredzami nepieļaujamus un objektīvi nesaprotamus pieteikumus. Tāpat ar minētajiem grozījumiem tika ieviests APL 191.2 pants, kas paredz pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas.
Šāds regulējums ieviests ar mērķi, lai gadījumos, kad pieteikuma rezultāts pēc būtības ir nosakāms jau pieteikuma saņemšanas stadijā, netiktu lieki tērēts laiks un resursi jautājuma izskatīšanai "parastā" kārtībā, dodot iespēju tos novirzīt citu lietu izskatīšanai.
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar APL 191.1 un 191.2 panta piemērošanu pirmās instances tiesas praksē, jo attiecīgie procesuālā rakstura nolēmumi plašākai sabiedrībai šobrīd nav pieejami (netiek publicēti). Rakstā netiek aplūkots ar pēdējiem grozījumiem papildinātais APL 191.1 panta regulējums, kas paredz tiesneša tiesības atteikties izskatīt arī klaji aizskarošus un izaicinošus pieteikumus.
1. Objektīvi nesaprotami pieteikumi
APL 191.1 pants paredz atteikt pieteikuma izskatīšanu gadījumos, kad tas ir objektīvi nesaprotams. Norma plašāk neskaidro šā jēdziena saturu, līdz ar to tas, vai pieteikums ir objektīvi nesaprotams, ir vērtējams katrā gadījumā individuāli.
APL 186. panta otrajā daļā ir noteikts pieteikuma saturs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
